Galastacija

Reti kurš zina, ka  gultiņa, kurā tika gulēts bērnībā vai ragaviņas, kuras stūma mamma, bija ražotas Rīgas vagonbūves rūpnīcā. Plaša patēriņa cehā tika ražotas kāpostu rīves, ko rudeļos izmantoja skābētu kāpostu gatavošanai ziemai, gludināmie dēļi, divu riteņu ķerras un pat ledusskapji.

Attēlā: Pielikums 1923. gada 16. aprīļa noteikumiem nr. 225 Par dienesta apģērbiem dzelzceļu darbiniekiem.  

2020. gada muzeja jaunieguvums – gleznas dāvinājums no Vācijas, no Hjū Kārlaila ģimenes pēctečiem.

2020. gada vasarā saņēmām muzejam dāvinājumu – vēsturiskās fotogrāfijas ar Meitenes staciju, kas papildina mūsu Meitenes stacijas teritorijas fotogrāfiju kolekciju. Attēlā viena no tām. Kāds tad ir Meitenes stacijas, kas atrodas Zemgales līdzenumā, stāsts?

Vakardiena ir jau vēsture. Tāpēc Dzelzceļa muzejs arī savā kolekcijā glabā un uzņem priekšmetus, kas liecinās par dzelzceļu Latvijā arī pirms 10 gadiem, un no senākiem 20. gadsimta sākuma formas tērpiem un uzplečiem līdz pat mūsdienu formas apģērbam tiks veidota kopējā aina, kā attīstījusies dzelzceļnieku profesija, tās drošības, komforta un estētikas standarti.

Iedvesmojoša sieviete dzelzceļa vēsturē – Anna Kogbetlijanc, biedrības “Dzelzceļniece” priekšsēdētāja, aktīva sabiedriskā darbiniece, skolotāja 20. gadsimta sākumā. Viņas enerģija visvairāk tika veltīta sieviešu tiesību aizstāvēšanai un rūpēm par bērniem. “Dzelzceļniece” ir pirmā uz aroda principiem dibinātā latviešu sieviešu organizācija.

Pastkartes izmēra fotogrāfija, kurā redzami Zasulauka stacijas darbinieki 1935.gadā, manu uzmanību piesaistīja ar vizuālo risinājumu.  Tajā redzami darbinieku portreti, kas ieskauj zīmētu stacijas ēku un tvaika lokomotīvi.

2019. gadā kā ievērojamākais un apjomīgākais Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja krājuma papildinājums – kolekcionāra, dzelzceļa pētnieka Daiņa Puncula dāvinājums: shēmas, iespieddarbi un dokumenti no Latvijas Valsts dzelzceļu 123. Ceļu Meistara (CM-123, Dobeles apgabals dzelzceļa līnijā Glūda–Liepāja) vēsturisko darba materiālu mapes.