Latest news

You are here

Galastacija

Jaunieguvums 2020 – foto ar Meitenes staciju

2020. gada vasarā saņēmām muzejam dāvinājumu – vēsturiskās fotogrāfijas ar Meitenes staciju, kas papildina mūsu Meitenes stacijas teritorijas fotogrāfiju kolekciju. Attēlā viena no tām. Kāds tad ir Meitenes stacijas, kas atrodas Zemgales līdzenumā, stāsts?

Muzeja kolekcijā mūdienu dzelzceļa formas tērps

Vakardiena ir jau vēsture. Tāpēc Dzelzceļa muzejs arī savā kolekcijā glabā un uzņem priekšmetus, kas liecinās par dzelzceļu Latvijā arī pirms 10 gadiem, un no senākiem 20. gadsimta sākuma formas tērpiem un uzplečiem līdz pat mūsdienu formas apģērbam tiks veidota kopējā aina, kā attīstījusies dzelzceļnieku profesija, tās drošības, komforta un estētikas standarti.

Sliežu autobuss – dzelzceļa un automobiļu rūpniecības sacensības dalībnieks, krīzes laikā

Ekonomiskāku, ērtāku, mūsdienīgāku pasažieru pārvadāšanas līdzekļu meklējumi pa dzelzceļu, lai aizstātu smagnējās tvaika lokomotīves, 20. gs. 20.–30. gados notika ļoti aktīvi. Eļļu ugunī šajā procesā pielēja automobiļu ražotāju pašpārliecinātība, ka dzelzceļu laiks ir pagājis. Konkurence starp auto un dzelzceļiem bija asa kā vārdos, tā darbos.

2019. gada jaunieguvums – shēmas, iespieddarbi un dokumenti par 123. Ceļu daļu

2019. gadā kā ievērojamākais un apjomīgākais Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja krājuma papildinājums – kolekcionāra, dzelzceļa pētnieka Daiņa Puncula dāvinājums: shēmas, iespieddarbi un dokumenti no Latvijas Valsts dzelzceļu 123. Ceļu Meistara (CM-123, Dobeles apgabals dzelzceļa līnijā Glūda–Liepāja) vēsturisko darba materiālu mapes.

Pildot darba pienākumu, 1919. gada rudenī krīt 5 Rīgas mezgla dzelzceļnieki

Rīgā, Gogoļa ielā 3 pie VAS “Latvijas dzelzceļš” administrācijas ēkas ieejas durvīm atrodas piemiņas plāksne, kas uzstādīta par godu dzelzceļniekiem, kas krita Bermonta uzbrukuma laikā 1919.gada rudenī, pildot savus pienākumus Rīgas dzelzceļa mezglā.

Dzelzceļa tilti pēc I Pasaules kara

Anna Kogbetlijanc un biedrība “Dzelzceļniece”

Iedvesmojoša sieviete dzelzceļa vēsturē – Anna Kogbetlijanc, biedrības “Dzelzceļniece” priekšsēdētāja, aktīva sabiedriskā darbiniece, skolotāja 20. gadsimta sākumā. Viņas enerģija visvairāk tika veltīta sieviešu tiesību aizstāvēšanai un rūpēm par bērniem. “Dzelzceļniece” ir pirmā uz aroda principiem dibinātā latviešu sieviešu organizācija.

Semafora lukturis

Semafors jeb zīmnesis ir mūsdienu dzelzceļa luksofora priekštecis, kura spārnu stāvoklis norādīja lokomotīves vadītājam vai ceļš uz staciju ir atvērts vai slēgts. Nakts laikā kustīgos spārnus aizstāja lāktenis ar attiecīgas krāsas uguni, kas uzvilkts semaforā. Muzeja krājumā glabājas vairāki lukturi, kas izmantoti šim mērķim.

Kuldīgas stacijas pulkstenis – Muzeja jaunieguvums!

Šī gada visticamāk lielākais jaunais Muzeja priekšmets – stacijas dežuranta pulkstenis, kas atceļojis no Kuldīgas, un tas ir īpaši milzīgs – 45 centimetrus garāks par Kristapu Porziņģi.

Džons Hokshows (John Hawkshaw) (1811-1891) Rīgas–Dinaburgas dzelzceļa galvenais inženieris

Dzelzceļu laikmets Latvijā aizsākās 19. gadsimta vidū, kad tapa pirmo dzelzceļu līniju ieceres. Tomēr pagāja vairāk kā 10 gadi,  līdz 1861. gada septembrī piepildījās Rīgas Biržas ilgi lolotā ideja un tika atklāta regulāra vilcienu satiksme pa Rīgas–Dinaburgas (Daugavpils) dzelceļu. Par cilvēkiem, kas projektēja un vadīja pirmo dzelzceļu būvi Latvijā, ir samērā skopas vēstures liecības.

Vilcienu kustības sarakstu anatomija

Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja krājuma iespieddarbu kolekcijā atrodami vairāk kā 150 vilcienu saraksti. Tradicionāli vilcienu sarakstu grāmatiņas tika izdotas 2 reizes gadā – pavasarī un rudenī, kad mainījās vilcienu kustības grafiks. Tiesības izdot un pārdot vilcienu sarakstus bija tikai pašam dzelzceļa uzņēmumam vai atsevišķiem sadarbības partneriem.

Vilcienu sarakstu anatomija