Galastacija

2020. gada muzeja jaunieguvums – gleznas dāvinājums no Vācijas, no Hjū Kārlaila ģimenes pēctečiem.

2020. gada vasarā saņēmām muzejam dāvinājumu – vēsturiskās fotogrāfijas ar Meitenes staciju, kas papildina mūsu Meitenes stacijas teritorijas fotogrāfiju kolekciju. Attēlā viena no tām. Kāds tad ir Meitenes stacijas, kas atrodas Zemgales līdzenumā, stāsts?

Vakardiena ir jau vēsture. Tāpēc Dzelzceļa muzejs arī savā kolekcijā glabā un uzņem priekšmetus, kas liecinās par dzelzceļu Latvijā arī pirms 10 gadiem, un no senākiem 20. gadsimta sākuma formas tērpiem un uzplečiem līdz pat mūsdienu formas apģērbam tiks veidota kopējā aina, kā attīstījusies dzelzceļnieku profesija, tās drošības, komforta un estētikas standarti.

Iedvesmojoša sieviete dzelzceļa vēsturē – Anna Kogbetlijanc, biedrības “Dzelzceļniece” priekšsēdētāja, aktīva sabiedriskā darbiniece, skolotāja 20. gadsimta sākumā. Viņas enerģija visvairāk tika veltīta sieviešu tiesību aizstāvēšanai un rūpēm par bērniem. “Dzelzceļniece” ir pirmā uz aroda principiem dibinātā latviešu sieviešu organizācija.

Pastkartes izmēra fotogrāfija, kurā redzami Zasulauka stacijas darbinieki 1935.gadā, manu uzmanību piesaistīja ar vizuālo risinājumu.  Tajā redzami darbinieku portreti, kas ieskauj zīmētu stacijas ēku un tvaika lokomotīvi.

2019. gadā kā ievērojamākais un apjomīgākais Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja krājuma papildinājums – kolekcionāra, dzelzceļa pētnieka Daiņa Puncula dāvinājums: shēmas, iespieddarbi un dokumenti no Latvijas Valsts dzelzceļu 123. Ceļu Meistara (CM-123, Dobeles apgabals dzelzceļa līnijā Glūda–Liepāja) vēsturisko darba materiālu mapes.

Rīgā, Gogoļa ielā 3 pie VAS “Latvijas dzelzceļš” administrācijas ēkas ieejas durvīm atrodas piemiņas plāksne, kas uzstādīta par godu dzelzceļniekiem, kas krita Bermonta uzbrukuma laikā 1919.gada rudenī, pildot savus pienākumus Rīgas dzelzceļa mezglā.

Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja krājuma iespieddarbu kolekcijā atrodami vairāk kā 150 vilcienu saraksti. Tradicionāli vilcienu sarakstu grāmatiņas tika izdotas 2 reizes gadā – pavasarī un rudenī, kad mainījās vilcienu kustības grafiks. Tiesības izdot un pārdot vilcienu sarakstus bija tikai pašam dzelzceļa uzņēmumam vai atsevišķiem sadarbības partneriem.