Latvijas valsts dzelzceļus savā pārziņā pilnībā pārņēma tikai noslēdzoties Brīvības cīņām. To kopējais garums bija 2714 km. Kara gados dzelzceļu tīkla kopgarums bija pieaudzis par 882 km, tomēr tā tehniskais stāvoklis bija kritisks. Par kopējiem postījumu apmēriem dzelzceļā ir pieejamas statistikas ziņas Latvijas valsts dzelzceļu gada pārskatos, īsi šis jautājums aprakstīts izdevumā “Latvijas dzelzceļi 1918-1938” un atsevišķos pētījumos. Stabilas satiksmes atjaunošanu pēc kara visvairāk traucēja sagrautie dzelzceļu tilti un citas inženiertehniskās būves. Izdevumā “Latvijas dzelzceļi 1918-1938” minēts, ka spridzināti vai citādi smagi bojāti bija 166 dzelzs un masīvie tilti 3071 m kopgarumā un 21 dažāda tipa caurtekas 537 m kopgarumā. Atjaunošanas darbu izmaksas tika novērtētas 6,4 milj. latu apmērā.

Dzelzceļa tiltu atjaunošanas gaitas dziļākā izpētē neatsveramu ieguldījumu sniedz Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja fotogrāfiju kolekcija. Par atsevišķu lielāku tiltu atjaunošanas darbiem, bet it īpaši, par satiksmes atklāšanu pār tiem, pieejama informācija presē. Lielāko tiltu atjaunošanai ir veltīti atsevišķi izdevumi, kuros sīki apskatīta būvniecības gaita.

2014.gadā Latvijas valsts dzelzceļu galvenā direktora (1924-1931) Andreja Rodes mazmeita Irēna Valdmane muzejam uzdāvināja 162 fotogrāfijas, kas atspoguļo tiltu un caurteku atjaunošanas darbus Latvijas valsts dzelzceļos no 1920.-1931.gadam. Ģimene visus šos gadus glabāja fotogrāfijas, kā liecību par Latvijas valsts dzelzceļu vēsturi un viņu vectēva ieguldījumu šajā procesā. Fotogrāfijas lielākoties ir datētas un anotētas, kas palīdzēja veidot to parakstus un atpazīt arī citu, muzeja rīcībā esošo, attēlu saturu. Fotogrāfijas sniedz ieskatu ne tikai par postījumu apjomu un atjaunoto tiltu izskatu. Tajās ir dokumentēts pats atjaunošanas process – no pagaidu konstrukcijām, kas izveidotas, lai nodrošinātu tūlītēju satiksmi, saspridzināto tilta fermu izcelšana, balstu atjaunošana, jaunu caurteku mūrēšana un atjaunotā tilta slodzes pārbaudes. Neiztrūkst arī attēlu ar komisijas darba gaitu un svinīgo pasākumu mirkļiem.  Muzejs ir pateicīgs Irēnai Valdmanei par dāvinājumu, kas dod iespēju plašam interesentu lokam vizualizēt I Pasaules kara un Brīvības cīņu postījumu atjaunošanas procesu.

Attēlā: Saspridzinātātais tilts pār Juglas kanālu Rīgas - Valkas dzelzceļa līnijā 1919.g.

Muzeja krājums pieejams pētniekiem un interesentiem katru darba dienu no 10:00 līdz 17:00. Fotogrāfiju kolekcija apskatāma digitālā formātā. Konsultācijas lūdzam pieteikt iepriekš pa t. 67232628 vai e-pastu: krajums@ldz.lv

Ieva Pētersone, Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja direktore