Kolekciju priekšmeti

Līnijā Rīga–Tukums. Skats uz sliežu ceļiem un staciju. Foto labajā malā mežs. Foto centrā sliežu ceļi un perons, uz perona cilvēks un apgaismes lāktenis. No perona pa kreisi sliežu ceļš, no tā pa kreisi perons un stacijas ēka. Uz perona pie stacijas aptuveni 20 cilvēku. Pie stacijas virs perona nojume, uz tās kreisās malas gaiša stacijas nosaukuma plāksne ar uzrakstu krievu valodā. Pa kreisi no stacijas koka sēta. Pa labi no stacijas vēl viena nojume, tālumā var redzēt pienākošo vilcienu. Stacija atklāta 1877. gadā ar nosaukumu Karlsbad. 1914. gadā pārdēvēta par Karlsbad I, bet 1921. gadā par Melluži I. Nosaukums Pumpuri kopš 1939. gadā. Pastkarte krāsaina. Augšmalā labajā pusē uzraksti "Карлсбадъ–Вокзалъ" un "Karlsbad–Bahnhof". No V. Eihenbauma kolekcijas.

Līnijā Rīga–Tukums. Skats uz sliežu ceļiem un staciju. Foto labajā malā grāvis, tajā peld 2 baļķi, no grāvja pa labi zīme. Pie sliedēm stāv sieviete, no viņas tālāk vīrietis. Uz sliedēm redzams pasažieru vilciena sastāva astes gals. Pa labi no vilciena perons pie stacijas ēkas. Uz perona kreisajā malā stāv sieviete ar gaišu saulessargu, no viņas pa labi vīrietis, nojumē sēž vairāki cilvēki. Pie nojumes stūra stacijas nosaukuma plāksne krievu valodā. Aiz stacijas ēkas mežs. Pastkarte sūtīta 1917. gadā. Apakšmalā kreisajā stūrī uzraksti: "Карлсбадъ. Вокзалъ.", "KARLSBAD DER BAHNHOF" un "125". No V. Eihenbauma kolekcijas.

Līnijā Rīga–Tukums. Skats uz pasažieriem uz perona zem nojumes. Redzamas aptuveni 40 personas. Pie stacijas ēkas centrā zem nojumes un pie nojumes kreisajā pusē gaišas stacijas nosaukuma plāksnes. Pa labi no stacijas ēkas daļēji redzama kāda koka ēka. No V. Eihenbauma kolekcijas.

Līnijā Jelgava–Reņģe. Skats uz staciju no sliežu ceļu puses. Uz perona pie stacijas stāv vīrietis. Stacijai 2 durvis, durvis kreisajā pusē atvērtas. Fasādes centrā un uz kreisās sāna malas gaišas stacijas nosaukuma plāksnes. Pie stacijas fasādes 4 nelielas uzraksta plāksnītes, 3 apgaismes lākteņi, pie palodzēm puķu kastes, pasta kaste, Latvijas republikas karogs. Pa kreisi no stacijas ēkas 2 perona soli un koki. Pie stacijas ēkas labajā pusē apstādījumi ar dekoratīvu nožogojumu. Pa labi no stacijas ēkas tālumā redzama neliela ēka. Stacija atklāta 1873. gadā ar nosaukumu Ringen, nosaukums Reņģe kopš 1919. gada. Pastkarte sūtīta 1937. gadā. Fotogrāfs E. Āks. No V. Eihenbauma kolekcijas.

Līnijā Rītupe–Daugavpils. Skats pāri sliežu ceļiem uz staciju. Uz perona aptuveni 20 cilvēku, daļa dzelzceļa dienesta tērpā. Pie fasādes divpusējs stacijas pulkstenis. Abās pusēs stacijas ēkai koka žogs, aiz tā koki. Pie stacijas ēkas apgaismes lāktenis. Stacija atklāta 1862. gadā ar nosaukumu Režica, Rēzekne kopš 1919. gada. Augšmalā pa kreisi uzraksts "Рэжица. Вокзалъ. С.З.ж. д.". Reversā ar roku rakstīts datums 15.IV 1911. No V. Eihenbauma kolekcijas.

Līnijā Rītupe–Daugavpils. Skats uz stacijas pagalmu no piebraucamā ceļa puses. Pie stacijas ieejas 2 cilvēki zirga pajūgā. Abpus stacijas ēkai koka žogs, aiz tā koki. Augšmalā uzraksts "Рэжица. Вокзалъ С.–Петербур.–Варшав. ж. д.". Pastkarte sūtīta 1915. gadā. No V. Eihenbauma kolekcijas.

Līnijā Rītupe–Daugavpils. Skats uz stacijas pagalmu no piebraucamā ceļa puses. Stacijas ēka redzama daļēji. Redzama stacijas gala siena pa labi, uz tās gaiša stacijas nosaukuma plāksne. Ap gala sienu koka žogs. Abās foto malās koki. Apakšmalā uzraksts "STACIJA RĒZEKNE I". Pastkarte sūtīta 1933. gadā. No V. Eihenbauma kolekcijas.

Līnijā Rītupe–Daugavpils. Skats uz pasažieriem uz perona pie stacijas ēkas. Foto centrā 27 cilvēku liela grupa, daļa dzelzceļa dienesta tērpā, daļa privātā apģērbā. Četrām no sievietēm, kas stāv pirmajā rindā, rokās koferi. Ar grupu kopā stāv raibs suns. Foto kreisajā malā daļēji redzams pasažieru vilciena sastāvs, Foto labajā pusē daļēji redzama stacijas ēka. Tās durvis atvērtas, virs durvīm gaiša stacijas nosaukuma plāksne, tām blakus divpusējs stacijas pulkstenis. Aizmugures plānā redzami 2 ēku jumti. Stacija atklāta 1862. gadā ar nosaukumu Žagowa (Schogova), nosaukums "Rītupe" kopš 1921. gada. No V. Eihenbauma kolekcijas.

Līnijā Rītupe–Daugavpils. Skats uz sliedēm un staciju. Foto centrā tvaika lokomotīves vilkts vilciena sastāvs. Pa labi no tā uz perona stāv 3 pieaugušie un 1 bērns, vēl 2 cilvēki sēž uz soliem pie stacijas. Stacijas ēka redzama daļēji no sāna, uz tās gala sienas daļēji redzama gaiša stacijas nosaukuma plāksne. Uz fasādes pret peronu divpusējs stacijas pulkstenis un Latvijas Republikas karogs. Pa labi no stacijas ēkas 2 koka palīgēkas, perona apgaismes lāktenis un augsta laterna, starp abām ēkām koka muca. Pa kresi no vilciena sliežu ceļš, aiz tā koki, žogs un neliela palīgēka. Tās priekšā stabi. Apakšmalā ar roku veikts uzraksts "Rītupes dzelzceļa stacija.". No V. Eihenbauma kolekcijas.

Līnijā Rīga–Valka. Skats uz sliežu ceļiem un staciju. Foto kreisajā malā tvaika lokomotīves vilkts vilciena sastāvs. No tā pa labi uz abiem peroniem cilvēku pūlis. Starp peroniem sliežu ceļš. Foto labajā malā neliela koka stacijas ēka, pirms tās balta koka sēta. Gar perona malu stabi. Stacija atklāta 1889. gadā ar nosaukumu Rodenpois, Ropaži kopš 1921. gada. Apakšdaļā uzraksts "Stacija Ropaži". Pastkarte sūtīta 1937. gadā. No V. Eihenbauma kolekcijas.

Līnijā Rīga–Valka. Skats no augšas pāri sliežu ceļiem. Priekšplānā sliežu ceļi, starp tiem sakrauti kokmateriāli. Aiz sliežu ceļiem perons, aiz tā, skatoties no kreisās uz labo pusi, stacijas ēka, koka palīgēka, iespējams, tualete, noliktava ar uzbrauktuvi. Uzbrauktuves priekšā balta zīme uz 2 stabiem. Gar perona malu sēta. Aizmugures plānā redzams ceļš un apbūve, daļēji redzami vismaz 6 mūra nami. Apakšmalā uzraksts "ROPAŽI.". No V. Eihenbauma kolekcijas.

Līnijā Rīga–Valka. Skats no putna lidojuma pāri sliežu ceļiem. Priekšplānā koku galotnes, pirms sliežu ceļiem 2 lielas krautu kokmateriālu kaudzes. Aiz tām sliežu ceļi. Stacijas ēka redzama tālumā centrā, tai abās pusēs žogs gar perona malu un palīgēkas. Aiz stacijas ēkām pilsētas apbūve un apkārtne. Pastkarte sūtīta 1929. gadā. Apakšmalā ar roku veikts uzraksts "Ropaži.". No V. Eihenbauma kolekcijas.

Skats no putna lidojuma uz stacijas apkaimi. Centrā 3 lielas ēkas: 2 palīgēkas un modernas mūra ēkas celtniecība. Aiz tām neliela vienstāva apbūve, aizmugures plānā apkārtnes skati un ēkas. Apakšmalā uzraksts "Rucava.". Stacija atklāta 1920. gadā ar nosaukumu Paurupe, Rucava kopš 1927. gada. No V. Eihenbauma kolekcijas.

Līnijā Sita–Rēzekne. Skats uz sliežu ceļiem un staciju. Stacijas ēka foto kreisajā malā. Tās priekšā stāv 4 cilvēki. Pirms stacijas ēkas nesen stādītu lapu koku aleja, tai pa vidu iestaigāta taka. Kreisajā malā redzama aka. No alejas pa labi uz sliedēm tvaika lokomotīves vilkts vilciena sastāvs. No tā pa labi vēl 2 sliežu ceļi. Otrpus sliežu ceļiem tālumā ēku grupa. Apakšmalā uzraksts "RUGĀJI". Stacija atklāta 1927. gadā. No V. Eihenbauma kolekcijas.

Līnijā Valka–Ipiķi. Skats uz sliežu ceļiem un apkaimi. Centrā sliedes, pa tām brauc tvaika lokomotīves vilkts pasažieru vilciena sastāvs. No tā pa labi daļēji redzama mūra divstāvu ēka, tās priekšā koka žogs un dārzs, kurā strādā 2 cilvēki. Blakus cilvēkiem lāktenis. No sliedēm pa labi koka žoga apjozta dzīvojamā māja, tās priekšā kupli koki. Apakšmalā uzraksts "RUJENA.". Stacija atklāta 1897. gadā ar nosaukumu Rujen. 1919. gadā pārdēvēta: Rujene, Rūjiena kopš 1937. gada. No V. Eihenbauma kolekcijas.

Līnijā Valka–Ipiķi. Skats uz staciju pāri sliežu ceļiem. Priekšplānā sēta, tad 3 sliežu ceļi. Stacijas ēkai virs durvīm gaiša stacijas nosaukuma plāksne, blakus durvīm 2 perona apgaismes lākteņi un sols. Logs tuvāk durvīm atvērts. Ēku no abām pusēm apjož koka žogs, aiz tā koki. Pa kreisi no stacijas mūra noliktavas ēka ar uzbrauktuvi, tās priekšā perona apgaismes lāktenis un semafors. Apakšmalā uzraksti "FOTO DANCE." un "STACIJA RUJENE". No V. Eihenbauma kolekcijas.

Līnijā Rīga–Daugavpils. Skats uz staciju pāri sliežu ceļiem, priekšplānā sliedes. Uz perona pie stacijas redzami aptuveni 10 cilvēki, daļa dzelzceļa dienesta tērpā. Stacijas ēkas logi atvērti, uz tās fasādes uzraksti, tās priekšā perona sols. Pa labi no stacijas neliela koka palīgēka, pie tās piestiprināts apgaismes lāktenis. Foto apkārt balts apmalojums, labajā malā tas aprakstīts rokrakstā. Apakšmalā uzraksti "Петровскiй лагеръ." un "Станцiя Куртенгофъ". Stacija atklāta 1861. gadā ar nosaukumu Kurtenhof. 1919. gadā pārdēvēta: Stopiņi, Salaspils kopš 1925. gada. Sūtīta 1909. gadā. No V. Eihenbauma kolekcijas.

Līnijā Rīga–Daugavpils. Skats uz staciju pāri sliežu ceļiem, priekšplānā sliedes. Uz perona starp sliežu ceļiem 3 metāla kannas. Pie stacijas ēkas redzami 12 cilvēki, viens no tiem ar velosipēdu. Uz ēkas fasādes centrā un labajā malā gaišas stacijas nosaukuma plāksnes. Pie durvīm apgaismes lāktenis, uz durvīm neliela uzraksta plāksnīte. Pa labi no stacijas ēkas daļēji redzama koka palīgēka, pa kreisi no stacijas ēkas daļēji redzama mūra ēka. No V. Eihenbauma kolekcijas.

Līnijā Rīga–Daugavpils. Skats uz sliežu ceļiem pretī, stacija redzama tālumā. Labajā malā izplūduši 2 vīriešu silueti. Stacijas ēka tālāk pa labi, uz tās fasādes režģi vīteņaugiem. Uz perona pie stacijas grūti saskatāmi cilvēki. Pa kreisi no stacijas ēkas žogs, pa labi palīgēka. Foto centrā tālumā akmeņu krāvumi un ēkas. Foto labajā malā koks. Paralēli stacijai gar peronu stabi. No V. Eihenbauma kolekcijas.

Līnijā Glūda–Liepāja. Skats uz staciju no perona puses, redzams tās kreisais stūris un fasāde pret peronu. Pie Kreisās gala sienas sieviete un 2 ratiņi. Uz perona pie stacijas 5 soli. Pie soliem pasta kaste, virs ieejas durvīm apgaismes lampas. Uz fasādes pret staciju un gala sienas stacijas nosaukuma uzraksti. Fotogrāfs J. Gulbis. Pastkartei labā stūrī iespiests "J. Gulbis Saldus". No V. Eihenbauma kolekcijas.

Līnijā Glūda–Liepāja. Skats uz stacijas pagalmu no piebraucamā ceļa puses. Pie stacijas ēkas 2 strādnieki, no tiem pa kreisi materiālu kaudze. Pie ēkas gala sienas labajā pusē uz zemes novietotas trepes, augšmalā stacijas nosaukuma uzrakts. Pie ēkas gaiša dekoratīva sēta. Fotogrāfs J. Gulbis. Pastkartei labā stūrī iespiests "J. Gulbis Saldus". No V. Eihenbauma kolekcijas.

Līnijā Glūda–Liepāja. Skats uz staciju pāri sliežu ceļiem. Uz perona pie stacijas redzami aptuveni 16 cilvēki un vairāki velosipēdi, vēl 1 vīrietis brauc uz velosipēda no stacijas labās puses. Uz stacijas fasādes centrā un uz gala sienas stacijas nosaukuma uzraksti. Uz fasādes divpusējs stacijas pulkstenis. Uz perona foto labajā malā stacijas nosaukuma uzraksta zīme. Stacijas pagalmā vieglā automašīna. Aizmugures plānā redzams divstāvu mūra nams. Atklātnes pusē zīmogs "Foto A. Levics Saldū". No V. Eihenbauma kolekcijas.

Līnijā Glūda–Liepāja. Skats pāri sliežu ceļiem uz staciju. Foto priekšplānā pirms sliedēm zālē atgūlies vīrietis. Uz perona zīme un 2 stabi. Pa labi no stacijas ēkas aizmugurē redzama sērkociņu fabrika. Pa kreisi no stacijas kokmateriālu kaudzes. Apakšmalā uzraksts "Saldus. Šaursliežu dz-ceļa stacija". Fotogrāfs J. Gulbis. Labā stūrī iespiests "Foto J. Gulbis". No V. Eihenbauma kolekcijas.

Līnijā Rīga–Daugavpils. Skats uz staciju ziemā. Priekšplānā uz koka laipas pār grāvi 21 cilvēks. Kreisajā stūrī perona apgaismes lāktenis ar tam pieslietām kāpnēm. Stacijas ēka aizmugurē, uz tās gaiša stacijas nosaukuma plāksne, pie durvīm pasta kaste. Aizmugures plānā skujkoki. Zemi klāj sniegs. Stacija atklāta 1931. gadā. Pastkarte ar zīmuli datēta 28. martā 1932. gadā. No V. Eihenbauma kolekcijas.

Līnijā Rīga–Rūjiena. Skats uz staciju pāri sliežu ceļiem. Priekšplānā krūmi, tad sliedes. Labajā malā daļēji redzami 2 pasažieru vilciena vagoni. Tālāk redzama stacijas ēka pilnā apjomā. Tās centrā uz fasādes stacijas nosaukuma uzraksts. Stacijas kreisajā pusē nojume virs perona, pie tās novietota muca uz riteņiem. Pie stacijas ēkas pasta kaste un vairākas nelielas uzrakstu plāksnītes. Stacijas ēkas labajā malā koka palīgēka. Tālāk pa labi kokmateriālu (iespējams) kaudze, aiz tās muca uz riteņiem. Aizmugures plānā priežu sils. Stacija atklāta 1934. gadā. Apakšmalā uzraksts "Saulkrastu stac.". No V. Eihenbauma kolekcijas.

Līnijā Rīga–Rūjiena. Skats uz sliežu ceļiem un staciju, stacijas ēka redzama daļēji. Priekšplānā sliežu ceļi un peroni starp tiem. Kreisajā pusē stacijas ēka, pie tās uz perona 2 cilvēki. Nojume virs perona apaugusi vīteņaugiem, zem tās perona soli. Uz fasādes 2 stacijas nosaukuma uzraksti. Pa labi no stacijas ēkas ūdenstornis. Centrā var redzēt pienākošo vilciena sastāvu, ko velk tvaika lokomotīve, uz katra no peroniem to gaida 1 cilvēks. Gar peroniem stabi, aizmugures plānā priežu sils. No V. Eihenbauma kolekcijas.

Līnijā Rīga–Rūjiena. Goda vārti sagaidot pirmo vilcienu no Saulkrastiem pirms Saulkrastu stacijas ar uzrakstu "SVEIKI PĒTERUPĒ.". Goda vārti rotāti virtenēm un Latvijas Republikas karogiem. Apakšmalā uzraksts "PĒTERUPĒ. Foto J. Jurjānis.". No V. Eihenbauma kolekcijas.

Līnijā Rīga–Rūjiena. 9 dzelzceļa darbinieki pielāgo vilciena vagonu stacijas pagaidu ēkas vajadzībām. Vagonam tiek piebūvēta platforma. No V. Eihenbauma kolekcijas.

Līnijā Rīga–Valka. Skats uz staciju pāri sliežu ceļiem. Uz perona pie stacijas 5 perona apgaismes lākteņi stabos. Uz stacijas ēkas gala sienas labajā pusē gaiša stacijas nosaukuma plāksne krievu valodā. Pa kreisi no stacijas ēkas 2 palīgēkas, to priekšā uz sliedēm kravas vagons. Stacija atklāta 1889. gadā ar nosaukumu Segewold, Sigulda kopš 1919. gada. Pastkartei apakšā uzraksts "Ст. Зегевольдъ Segewold. Der bahnhof.". No V. Eihenbauma kolekcijas.

Līnijā Rīga–Valka. Skats pāri sliežu ceļiem. Uz perona 2 vīrieši dzelzceļa dienesta tērpā, viens vīrietis, 4 sievietes un bērns privātā apģērbā. Redzami 4 perona apgaismes lākteņi stabos. Uz stacijas ēkas gala sienas labajā pusē gaiša stacijas nosaukuma plāksne krievu valodā. No kreisās puses pienāk vilciens, no tā redzama tikai lokomotīves daļa. Pa labi no stacijas ēkas koka žogs, aiz tā koki. Augšmalā uzraksts "Segewold. Eisenbahn-statien.". No V. Eihenbauma kolekcijas