Šis ir viens no unikālākajiem muzeja vagoniem, jo būvēts Krievijā, 20. gs. pirmajā pusē ieslodzīto personu pārvešanai no vienas ieslodzījuma vietas uz citu jeb pa tā dēvēto „etapu”.  Par vagona bāzi kalpo 19./20. gs. mijā Krievijas dzelzceļos par standartu pieņemtais 20,2 m garais koka pasažieru vagonu stāvs ar skārda apšuvumu. Parasti šādus vagonus izmantoja starppilsētu pasažieru pārvadājumos. Izplatīti bija kupeju, vietkaršu, kopējie, restorāna, bagāžas vagoni.

Pirmie cietumnieku vagoni žargonā tika dēvēti par Stolipina vagoniem jeb vienkārši par Stolipiniem. P.Stolipins, būdams Cariskās Krievijas iekšlietu ministrs no 1906. līdz 1911. gadam, domājams, tik tiešām ieviesa šādus vagonus, taču to būvniecības un pielietojuma nākamais, vismasveidīgākais vilnis bija vērojams 1930. gadu otrajā pusē – J. Staļina Personības kulta apogejā.

Stolipinā ir izvietoti: tamburs, kurtuves telpa, virtuve, sanitārais mezgls, sardzes kupeja ar četrām lāvām, kupeja ar komfortablu gultu sardzes vecākajam, divvietīga kupeja sardzes dežūrmaiņai, trīs divvietīgi karceri, četras četrvietīgas kameras, sanitārais mezgls ieslodzīto vajadzībām, otrs gala tamburs. Ieslodzīto kamerās ir paredzēta iespēja guļvietu skaitu palielināt, savienojot ar dēli augšējās lāvas. Tomēr grūti ir apjaust laikabiedru atmiņās aprakstītās ainas, kas liecina, ka vienā šādā kamerā reizēm tika izvietoti pat 35 ieslodzītie!

Cietumnieku vagonu Latvijas dzelzceļa vēstures muzejam 1994. gadā par metāllūžņu cenu pārdeva Jelgavas ceļu mašīnu stacija, kur tas tika izmantots kā noliktava. Zināms, ka vagonam savulaik bijis Baltijas dzelzceļa pieraksts un numurs 3412. Iespējams, tas ir vienīgais saglabātais šāda tipa vagons ne tikai Baltijā, bet visā bijušajā Padomju Savienības teritorijā.

Cietumnieku vagona atjaunošanas darbi veikti no 2006 - 2014. gadam. Apskatei pieejams ekskursiju laikā vai atsevišķi rīkotu muzeja aktivitāšu laikā.