Kustības atklāšanas gads

Līnijas nosaukums, īpašnieks

Līnijas garums

Sākotnējais sliežu platums

1860. g.

St. Pēterburga – Varšava, posms Rītupe (Schogowa) – Daugavpils

179 km

1524 mm

1861. g.

Rīga – Daugavpils (Dünaburg). Rīgas - Daugavpils dzelzceļa sab.,  no 1894. gada   valsts īpašumā

218 km

1524 mm

1862. g.

Daugavpils – Zemgale. Galvenā Krievijas dzelzceļu sabiedrība, no 1894. gada valsts īpašumā

24 km

1524 mm

1866. g

Daugavpils – Vitebska līnijā dzelzceļa posms Daugavpils – Indra (Balbinowo), 1868. - Polocka, 1868. - Vitebska, 1868.– Orla, 1871. - Caricina (Volgograda),.  Rīgas – Daugavpils dzelzceļa sab., no 1894. g. – valsts

76 km

1524 mm

1868. g.

Rīga – Jelgava (Mitau), Rīgas – Jelgavas dzelzceļa sabiedrība, no 1894. g. – valsts

. 43 km

1524 mm

1871. g.

Liepāja (Libau) – Kaišadori, dzelzceļa posms Liepāja – Vaiņode (Wainoden), Liepājas dzelzceļa sabiedrība, no 1877. gada Liepājas – Romnu dzelzceļa sabiedrība, no 1891. gada – valsts

67 km

1524 mm

1872. g.

Rīga – Mīlgrāvis (Mülengraben), Rīgas – Dinaburgas dzelzceļa sabiedrība, no 1894. gada – valsts

11 km

1524 mm

1873. g.

Rīga – Bolderāja, Rīgas – Dinaburgas dzelzceļa sabiedrība, no 1894. gada – valsts

18 km

1524 mm

1873. g.

Radvilišķi – Grīva (Kalkuhnen), Rīgas – Jelgavas dzelzceļa sabiedrība, no 1894. gada – valsts

32 km

1524 mm

1873. g.

Jelgava – Mažeiķi, posms Jelgava – Reņģe

75 km

1524 mm

1877. g.

Rīga – Tukums, Rīgas – Tukuma dzelzceļa sabiedrība, no 1891. g. Rīgas – Dinaburgas dzelzceļa sabiedrība, no 1895. g. valsts

58 km no Zasulauka

1524 mm

1889. g.

Rīga – Pleskava posms Rīga – Valka, valsts, 1921. gadā pārnaglots uz 1524 mm

164 km no Zemitāniem

1524 mm

1897. g.

Valka – Pērnava (750 mm) posms Valka –Rūjiena -  Ipiķi - Moisakīla, Vidzemes pievedceļu sabiedrība, no 1918. gada – valsts

67 km

750 mm

1900. g.

Liepāja – Aizpute (Hasenpoth), Liepājas – Aizputes dzelzceļa sabiedrība, no 1938. g. valsts (750 mm). 1964. g. slēgta līnija Liepāja – Aizpute

49 km

1000 mm

1901.–1904. g.

līnijā Maskava – Ventspils (Windau) atklāti posmi - 1901. g. Tukums – Ventspils un Krustpils (Kreutzburg) – Zilupe (Rosenowskaja) - Maskava, 1904. g. Tukums – Jelgava – Krustpils. Maskavas – Ventspils – Ribinskas dzelzceļa sab., no 1918. g. valsts

456 km

1524 mm

1902. g.

Abrene – Sita, valsts

67 km

1524 mm

1903. g.

Valka – Pļaviņas (Stockmannschof) (750 mm) posmi Valka – Žuldiņi, Ape – Pļaviņas. Vidzemes pievedceļu sabiedrība, no 1918. gada – valsts, posms Pļaviņas – Gulbene 1915 .- 16. g. pārnaglots uz 1524 mm. Ekspluatācijā Pļaviņas – Gulbene, Gulbene – Alūksne

210/176 km

750 mm

1912. g.

Ainaži – Valmiera - Smiltene, Valmieras pievedceļu sabiedrība, no 1918. līdz 1924. gadam – valsts, 1940. gadā nacionalizēta

113 km

750 mm

I Pasaules karš

1913.g.

Liepāja – Ziemupe (neekspluatē)

40 km

600 mm

1915. g.

Priekule – Skoda, posms Priekule – Kalēti, vācu armija

20 km

1435 mm

1915. g.

Jelgava – Tilzīte, posms Jelgava – Meitene, vācu armija

33 km

1435 mm

1916. g.

Ieriķi – Gulbene, krievu armija

105 km

1524 mm

1916. g.

Gulbene – Sita, krievu armija

22 km

1524 mm

1916. g.

Sita – Aleksandropole, krievu armija, izmantots Sitas – Rēzeknes 750 mm dzelzceļa būvei

12 km

1524 mm

1916. g.

Ropaži – Endzeliņmežs (750 mm), būvēja krievu armija, 1924. g. slēgta līnija Ropaži – Endzeliņmežs

18 km

750 mm

1916. g.

Ropaži – Ādaži (600 mm) būvēja vācu armija, netika ekspluatēts

12 km

600 mm

1916. g.

Ikšķile – Kranciems (600 mm), būvēja vācu armija, netika ekspluatēts

14 km

600 mm

1916. g.

Meitene – Bauska (600 mm), būvēja vācu armija

33 km

600 mm

1916. g.

Dubeņi – Rucava (600 mm), būvēja vācu armija, (no 1922.gada Liepāja – Rucava), 1932.gadā pārnaglots uz 750 mm,1960. g. slēgta līnija

41 km

600 mm

1916. g.

Pāvilosta - Alsunga (600 mm), būvēja vācu armija,1926. g. slēgta līnija Pāvilosta - Alsunga

600 mm

1916. g.

Aizpute – Saldus (600 mm), būvēja vācu armija, 1929. g. slēgta līnija Aizpute – Saldus

600 mm

1916. g.                       .

Valtaiķi – Laidi (600 mm), būvēja vācu armija,1926.g. slēgta līnija Valtaiķi – Laidi

600 mm

1917. g.

Ventspils šaursliežu tīkls (600 mm), Ventspils – Mazirbe - Stende, Cīruļi – Roja, Valdgale – Engure, būvēja vācu armija

138 km, 33 km, 26 km

600 mm

1916. g.

                        Viesītes šaursliežu dzelzceļa tīkls (600 mm): Jēkabpils – Nereta, Siliņi Aknīste, Viesīte – Daudzeva, būvēja vācu armija

60 km 48 km 36 km

600 mm

Latvijas Republika

1929. g.

Glūda – Liepāja, valsts. Celtniecība uzsākta 1925. g., valsts

156,5 km + 7,13 km

1524 mm

1930. g.

Sita - Bēzpils, valsts

21,4 km

750 mm

1932. g.

Liepāja – Alsunga, ar atzarojumu Kursa - Pāvilosta, valsts, 1944. gadā pārnaglots uz 1435 mm, 1945. gadā  pārnaglota uz 1524 mm

30 km

750 mm

1934. g.

Sita – Rēzekne, valsts, 1965. g. slēgta līnija

78,6 km

750 mm

1934. g.

Ventspils – Dundaga, valsts

50,8 km

600 mm

1934. g.

mežu dzelzceļi: Ogre – Laubere, Inčukalns – Allaži, Siliņi – Elkšņi, Plintiņi – Raķukrogs, valsts, nodoti Mežu ministrijai

37,2 km 22,9 km 30,8 km 13,1 km

600 mm

1934./35. g.

Pakalnieši – Kūdupe, valsts, 1944. g. slēgta līnija

29,9 km

1524 mm

1935. g.

Alsunga – Kuldīga, valsts, turpinājums Liepājas – Alsungas līnijai

750 mm

1935. g.

Madona – Lubāna, valsts, 1990. g. slēgta līnija Madona – Lubāna.

35,1 km

1524 mm

1936. g.

Krustpils – Jēkabpils, valsts, 1944. g. līnija slēgta

4,3 km

1524 mm

1937. g.

Rīga - Ērgļi (posms Rīga – Suntaži 1935.g. 26. nov.), valsts

97,5 km (no Jāņavārtiem)

1524 mm

1937. g.

            Rīga – Rūjiena, valsts

139, 60 km (no Mangaļu st.)

1524 mm

Latvijas Republikas okupācijas periods 1940. – 1991.

1944. g.

Alsunga – Ventspils, vācu armija, 1996. g. slēgta līnija Liepāja – Alsunga – Ventspils

1945. gadā pārnagloja uz 1524 mm

1435 mm