Kolekciju priekšmeti

Skats uz staciju un tās apkārtni no putna lidojuma. No kreisās puses stacijā pienāk vilciens, uz perona cilvēki. Tālumā skats ar pilsētas apbūvi. Stacijai nosaukums Cēsis, kopš 1919. gada. Stacija atklāta 1889. gadā, nosaukums WENDEN.. No V. Eihenbauma kolekcijas.

Skats uz stacijas koka ēku pāri sliedēm. Uz perona soliem sēž cilvēki. Pie ēkas fasādes divpusējs perona pulkstenis, stacijas nosaukuma plāksne, virs ieejas daļas jumta – vēja rādītājs. Pastkarte sūtīta 1934. gada 10. jūnijā. Stacijai nosaukums Cēsis, kopš 1919. gada. Stacija atklāta 1889. gadā, nosaukums WENDEN. No V. Eihenbauma kolekcijas.

Skats uz stacijas mūra ēku no sliežu ceļa puses.

Skats uz 1946. gadā uzbūvēto stacijas ēku no sliežu ceļiem. Priekšplānā perons un sliedes.

Skats uz staciju no sliežu ceļiem. Pie ēkas plāksne ar stacijas nosaukumu latviešu un krievu valodā. Stacija uzcelta 1. pasaules kara laikā, 1921. gadā nodega, bet 1924. gadā uzcelta jauna. 1949. gadā elektrificēta. Padomju laika fotogrāfija.

Skats uz ēkām pieturas punkta teritorijā. Stacijas plāksne piestiprināta pie koka šķūņa, uz tā nosaukums latviešu un krievu valodā. Pie mūra mājas lieveņa velosipēds. Stacija atvērta 1921. gadā, slēgta kā stacija 1975. gadā līdz ar vilcienu kustības pārtraukšanu iecirknī Rūjiena–Ipiķi, 1996. gadā likvidēta arī pieturvieta. Skats no sliežu ceļa puses

Skats uz staciju un nojumi no perona puses. Uzbūvēta 1937. gada beigās. Fotografēts 1962. gadā.

Skats no perona un sliežu ceļu puses. Stacija tagadējā izskatā tapusi 1959. gadā.

Pieturas punkts Pārogre atvērts 1931. gadā. Skats uz staciju no perona puses.

Stacija atklāta 1861. gadā. Pirmā un Otrā pasaules karā ēka tika nopostīta. 1951. gadā uzbūvēta tagadējā Skrīveru stacijas ēka. Skats uz staciju no sliežu ceļu puses.

Skrīveru stacijas jaunā ēka pēc 1951. gada. Ieslīps skats uz stacijas ēku.

Skats uz pieturas punkta koka nojumi no sliežu ceļu puses. Uz nojumes stacijas nosaukums latviešu un krievu valodā. 1928. gadā atvērta kā vilciena pietura Ģimnastikas iela, kuru 1929. gadā pārdēvēja par Atgāzeni.

Skats uz staciju no sliežu ceļu puses. Lielākā lauku platuma (600 mm) dzelzceļu stacija Latvijā. Stacijas ēka uzcelta 1926. gadā. Stacija slēgta 1972. gadā.

1954. gadā uzbūvētā Krustpils stacija. Skats uz ēku no perona, uz tā redzami pasažieri. Foto sliktas kvalitātes.

Stacija no perona puses padomju laikā, 20. gs. 50.–70. gados. Uz perona cilvēki.

Skats uz pieturas punktu Kaibala padomju laikā, 20. gs. 50.–70. gados. Uz stacijas ēkas nosaukums krievu valodā.

Pieturas punkts atvērts 1930. gadā ar nosaukumu Klintene, bet 1942. gadā pārdēvēta par Aloteni. Skats uz pieturvietas ēku no sliežu ceļa puses.

Skats uz staciju no perona puses. Stacija ar nosaukumu Zolitūde šeit atvērta 1894. gadā, 1928. gadā pārdēvēta par Imantu.

Skats uz staciju no perona puses. Otrā pasaules kara gados nopostīta, 1950. gadā atjaunota.

Skats uz staciju no perona puses. Stacijas ēka uzbūvēta 1938. gadā. Uz perona cilvēki.

Skats uz staciju no sliežu ceļu puses. Stacija uzcelta pieturvietas Buļļi vietā un 1932. gadā pārdēvēta par Lielupi.

Skats uz staciju no perona puses. Stacija atklāta 1877. gadā ar nosaukumu Bilderlingshofa. Sākotnējā koka ēka 1944. gadā nodedzināta. Pašreizējā mūra stacijas ēka uzcelta 1947. gadā. Stacijai dots nosaukums Bulduri 1919. gadā.

Skats uz staciju no sliežu ceļu puses, apmēram 20. gs. 60. gados.

Stacija Dzintari, dzelzceļa līnijā Rīga–Tukums. Skats uz stacijas ēku no perona un sliežu ceļu puses. Dzintaru stacija savu nosaukumu ieguva 1929. gadā. Foto 20. gs. 50.–70. gadi.

Dzelzceļa līnijā Rīga–Tukums. Skats uz staciju no peronu un sliežu ceļu puses 20. gs.70. gados. Dzelzceļa līnija pēc elektrifikācijas.

Dzelzceļa līnijā Rīga–Tukums. Skats uz staciju no peronu un sliežu ceļu puses. Padomju laiks, pēc līnijas elektrifikācijas, 20. gs. 60.–70. gados. Uz perona cilvēki, stacijas nosaukums gan krievu, gan latviešu valodā, redzams divpusējs perona pulkstenis.

Stacija uzbūvēta 1926. gadā. Skats uz stacijas koka ēku ar nojumi no perona puses. Pie nojumes piestiprināti burti ar stacijas nosaukumu latviešu un krievu valodā.

Skats uz pieturas punktu no perona puses. Uz perona cilvēks. Kopš 1939. gada pieturas punkta nosaukums ir Melluži.

Dzelzceļa līnija Rīga–Tukums. Skats uz stacijas ēku pāri sliežu ceļiem. Pie stacijas uz perona cilvēki. Uz perona apgaismes laternas. Dzelzceļa līnija elektrificēta.

Skats uz staciju pāri sliežu ceļiem. Priekšplānā kreisajā pusē pirms sliedēm samesti dēļi. Uz perona stāv dzelzceļnieki formas tērpos un pasažieri. Pie ēkas plāksne ar stacijas nosaukumu "SESWEGEN". Pie ieejas durvīm kreisajā pusē perona zvans, zem tā pasta kaste. Atklāta 1903. gadā ar nosaukumu SESWEGEN, kopš 1919. gada – Cesvaine. No V. Eihenbauma kolekcijas.