Kopš dzelzceļa attīstības pirmsākumiem par vienu no galvenajiem uzdevumiem kļuva kustības drošības nodrošināšana, zižļu aparāts ir viena no pirmajām ierīcem, kas kalpoja šim uzdevumam un palīdzēja organizēt kustību jau vismaz 2 staciju robežās. Aparāts paredzēts, lai izslēgtu iespēju posmā vienlaicīgi kursēt 2 vilcieniem, jo, lai mašīnists varētu izbraukt posmu, viņam nepieciešams saņemt zizli. Zižļu izsniegšana uzticēta stacijas „diriģentam”-stacijas dežurantam, kurš, sazinoties ar iepriekšējās stacijas dežurantu, izsniedz zizli, kas ļauj šķērsot attiecīgo posmu. Tā, līdzīgi kā stafetes skrējēji, veic distanci, saņemot kociņu, arī tiek veikta vilcienu kustības organizācija.