Kopš dzelzceļa attīstības pirmsākumiem par vienu no galvenajiem uzdevumiem kļuva kustības drošības nodrošināšana. Zižļu aparāts ir viena no pirmajām ierīcēm, kas kalpoja šim uzdevumam un palīdzēja organizēt kustību jau vismaz 2 staciju robežās. Aparāts paredzēts, lai izslēgtu iespēju posmā vienlaicīgi kursēt 2 vilcieniem, jo, lai mašīnists varētu izbraukt posmu, viņam nepieciešams saņemt zizli. Zižļu izsniegšana uzticēta stacijas „diriģentam” jeb stacijas dežurantam, kurš, sazinoties ar iepriekšējās stacijas dežurantu, izsniedz zizli, kas ļauj šķērsot attiecīgo posmu. Tā, līdzīgi kā stafetes skrējēji veic distanci, saņemot kociņu,  senāk tika veikta vilcienu kustības organizācija.