Izstādē apskatāmas vairāk kā 40 fotogrāfijas, kurās to autors Sergejs Tretjakovs iemūžinājis skatus, kas ir viņa ikdienas darba vide – Latvijas dzelzceļam raksturīgā ainava – sliežu ceļi, depo, stacijas un lokomotīves. Tomēr, apskatot fotogrāfijas skatītājs ieraudzīs daudz vairāk. Vispirms jau to kā dzelzceļu redz un kas tajā patīk cilvēkam, kas ikdienā vada lokomotīves. Un tad arī to, cik niansētas un noskaņām bagātas var būt tik industriālas vietas. Kā agrās rīta stundas, sniegputenis vai Latvijas gadalaiki saspēlējas ar  dzelzceļu.

Gatavojot izstādi lūdzām Sergejam Tretjakovam atcerēties kā tas viss sākās. Kā viņš kļuva ne tikai par dzelzceļnieku, bet arī tik aizrautīgi to fotografē.

“Manā dzīvē dzelzceļš ienāca caur pavadoņa kupejas logu, kad pēc pirmās klases beigšanas visus trīs brīvlaika mēnešus braukāju līdz mammai tālajos reisos. Skatoties pa logu uz garām skrienošiem skatiem, vēlējos to visu ieraudzīt no mašīnista kabīnes. Domāju kā tas būtu uz to visu skatīties, kad tas ir man tieši pretī.

Šī vēlme saglabājās arī pieaugot. Pēc pamatskolas beigšanas iestājos Dzelzceļnieku skolā, Rīgā. Mācību laikā prakse notika Dzelzceļa muzejā, tā sākās mana sadarbība ar muzeju. Pēdējā mācību gadā strādāju muzejā par speciālistu un tad iepazinos ar muzeja krājumu, kurā atrodas ļoti daudz vēsturiskas fotogrāfijas. Tās bija skaistas un iedvesmojošas. Radās vēlme mēģināt, vai es arī tā varētu nofotografēt un iemūžināt mūsdienu dzelzceļu. Tapa manas pirmās bildes ar mammas Canon filmiņu fotoaparātu, kuru bieži nācās “aizņemties” pa kluso. No šī laika esmu palicis uzticīgs Canon fotoaparātiem, nu jau nomainīti trīs.

Kļūstot par manevru lokomotīves vadītāju man parādījās vairāk starpbrīžu darbā. Tad bija laiks no lokomotīves augstumiem vērot apkārtni. Īpaši mani piesaistīja laiks no saulrieta līdz saullēktam, tā es iemīlējos nakts vidē. Šai laikā vajadzīga īpaša pieeja fotogrāfijai, kas prasa zināšanas un meistarību. Fotoaparāts kļuva par neatņemamu pavadoni ejot uz darbu, naktsmaiņās līdzi ņēmu arī statīvu. Strādājot naktīs meklēju interesantus rakursus un gaismu spēles.

Kad vecās ČME lokomotīves nomainīja jaunās, vēlējos tās iemūžināt, tāpēc naktīs meklēju stacijā izgaismotu vietu, lai to varētu izdarīt.

Šobrīd manu uzmanību piesaista modernizētā 2M62UM-0111, kurai šobrīd norit pēdējie izmēģinājuma braucieni pirms nodošanas ekspluatācijā.

Bet dzelzceļš nav vienīgais ko fotografēju. Man patīk fotografēt arī ēkas un dabas ainavas, pilsētvidi. Šobrīd vēlos apgūt, kā skaisti nofotografēt cilvēku.”

Izstādes atklāšana 7.jūlijā plkst 16:00 Rīgā Uzvaras bulv 2A

Izstāde apskatāma otrdienās trešdienās, piektdienās un sestdienās no 10:00 līdz 17:00, ceturtdienās no 10:00 līdz 20:00. Ieejas maksa studentiem, pensionāriem 1,00 eur, pieaugušiem 2,50, bērniem, skolēniem, ICOM biedriem, muzeju un LDz darbiniekiem, personām ar īpašām vajadzībām un viņu pavadoņiem – bez maksas.

Informāciju sagatavoja

Vecākā ekspozīciju un izstāžu kuratore Līga Līce

t. 67232628