EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJU TVAIKA LOKOMOTĪVES KRIEVIJAS IMPĒRIJAS UN PSRS SLIEŽU CEĻOS.

Industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs pastāstīs par savu jaunāko grāmatu “Standard Gauge Locomotives in Russia and the Soviet Union”.

Grāmatas nosaukums tikai daļēji liecina par tās saturu, tāpēc autors vakara gaitā detalizētāk iepazīstināt gan ar to, gan vēstījumu, kādu viņaprāt šī grāmata nes. Proti, jaunajā izdevumā iztirzāti vairāki būtiski dzelzceļa vēstures jautājumi, uz kuriem līdz šim atbilžu nebija vai arī tās bija nekonkrētas. Tomēr galvenais, ko autors ar grāmatu ir gribējis pateikt, šķiet, attiecas uz mūsu kaimiņvalsts — Krievijas — rīcību dzelzceļa ritošā sastāva jomā militāru konfliktu gadījumā. Cerams, ka no autora uzzināsim arī to, vai fakts, ka grāmata tika izdota 2022. gada aprīlī, dažas nedēļas pēc kara Ukrainā sākuma, ir tikai un vienīgi apstākļu sakritība!?

Karstākie autora prezentācijas pieturas punkti:

• Sliežu platumi. Krievijas dzelzceļu vēsturiskais sliežu platums ir 1524 (1520) mm, bet vai visur un no paša sākuma?  Patiesības labad jāsaka, Krievijas impērijas pirmais dzelzceļš no Sanktpēterburgas uz Carskoje Selo bija 1829 mm plats, bet otrais — tā dēvētais Varšavas-Vīnes dzelzceļš — principā senākais Krievijas maģistrālais sliežu ceļš - bija 1435 mm platuma; tā lokomotīvju likteņi ir grūti izdibināmi, taču saistīti pat ar Latviju. Arī Krievijas / PSRS patvaļīgi ieņemtajās un iekarotajās teritorijās dzelzceļi galvenokārt bija 1435 mm — pie tam ne tikai Eiropā, bet, piemēram, arī Ķīnā (Mandžūrijā).
• Trofejas un reparācijas. PSRS SCM uzskaitē Otrā pasaules kara izskaņā nonāca ap 15 000 vienību. Praktiski PSRS teritorijā nokļuva mazāks skaits lokomotīvju, taču vairāk kā 5000 vācu izcelsmes + rumāņu + austriešu + ungāru + poļu + franču + holandiešu + beļģu u.t.t. Ļoti interesants stāsts, kas mazliet skar Latviju - elektrifikācijas aprīkojums un no Vācijas izvestais atbilstošais ritošais sastāvs. Bet, iespējams, kaut ko mēs vēl nemaz nezinām: Pēnemundes un Mandžūrijas piemēri. No tvaika lokomotīvēm Latvijā tika ekspluatētas galvenokārt vācu 52., 57. un 91. sērijas lokomotīves. To pielāgošana tika veikta gan pašā Vācijā, gan Rumānijā, gan Latvijā (DLRR un LLVRR) izmantojot trofejas aprīkojumu.
• Normālplatuma lokomotīvju bāzes Eiropā un Āzijā. Ap 300 tvaika lokomotīves vēl 1990. gadā.
• Pētījuma avoti un tā turpinājuma iespējas. Piemēram, CIP dati.

Ieejas maksa uz pasākumu un muzeja apskati – pieaugušiem 5.00 EUR, studentiem, pensionāriem 3.50 EUR.

Vakara gaitā iespējams iegādāties T. Altberga grāmatu (cena 35.00 EUR), kā arī apskatīt arī izstādi “NYET, NYET, SOVIET! Politiskie protesti un demonstrācijas ārpus Latvijas 1945–1991”. 

Grāmatas izdevējs Frank Stenvall Frorlag, Sweden. www. stenvalls.com 

Attēlā PSRS dzelzceļos izmantotā TE - 1937 jeb Vācijā būvētā 52 sērijas tvaika lokomotīve, kuru 1984. gadā T. Altbergs nofotografēja Gulbenes depo.

Plašāka informācija pa e-pastu: ieva.petersone@ldz.lv, t. 29532069.