Vakardiena ir jau vēsture. Tāpēc Dzelzceļa muzejs arī savā kolekcijā glabā un uzņem priekšmetus, kas liecinās par dzelzceļu Latvijā arī pirms 10 gadiem, un no senākiem 20. gadsimta sākuma formas tērpiem un uzplečiem līdz pat mūsdienu formas apģērbam tiks veidota kopējā aina, kā attīstījusies dzelzceļnieku profesija, tās drošības, komforta un estētikas standarti.

Muzeja krājumā jau atrodama pašlaik Latvijā nēsātā stacijas dežuranta forma, kas ieviesta 1994. gadā, kā arī nupat esam uzņēmuši krājuma formas tērpu kolekcijā arī dienesta apģērbu, kas valkāts pavisam nesen, bet “Latvijas dzelzceļa” logotipa maiņas dēļ nu jau ir vēsture – krājumā uzņemta darba jaka un krekli, ko 2016. gadā valkājis mašīnists – lokomotīves vadītājs, “Latvijas dzelzceļa” meitas uzņēmuma “LDZ Cargo” lokomotīvju brigādes darbinieks.

Arī turpmāk un līdz šim Dzelzceļa muzejs ne tikai glabā un rāda senākus dzelzceļa priekšmetus un liecības pat no 19. gadsimta, kad Latvijas valsts un Latvijas valsts dzelzceļi vēl nepastāvēja, bet arī fiksē jaunāko laiku notikumus un dzelzceļa priekšmetus, līdz ar to veidojot nākotni un nododot zināšanas nākamajām paaudzēm.

Kokvilnas darba uzvalks, jaka lokomotīvju brigādes darbiniekiem, paaugstinātas redzamības siltais darba uzvalks un citi dažādi apģērbu paveidi tehniskajiem darbiniekiem – tie ir specifiski, īpaši droša, izturīga, sertificēta materiāla šūti apģērbi, kam iestrādāti, piemēram, atstarojoši elementi.

---

Ilustrācijai foto no izstādes “Neredzamā dzelzceļa ikdiena”, kas norisinājās Dzelzceļa muzejā 2018. gadā, fotogrāfs – Igors Tkačovs.

Teksts: Ance Pudāne, Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja krājuma glabātāja.