Šī gada visticamāk lielākais jaunais Muzeja priekšmets – stacijas dežuranta pulkstenis, kas atceļojis no Kuldīgas, un tas ir īpaši milzīgs – 45 centimetrus garāks par Kristapu Porziņģi.

Pulkstenis ir tipisks 30. gadu iekštelpu perona pulkstenis, kas bijis savienots ar ārtelpas perona pulksteni, kas savukārt atradies pie stacijas ārsienas. Ar ko gan tas ir unikāls? Tas ir pilnībā ražots Latvijā un lepni nes Latvijas Dzelzceļu vārdu uz pulksteņa mehānisma.

Valsts dzelzceļu remontdarbnīcas „ERD” vēsturiski ir bijušas pašu Latvijas Dzelzceļu darbnīcas, kurās tika ražots Latvijas staciju inventārs no 1919. gada. Darbnīcas „apkalpojušas visas dzelzceļu nozares, remontējot un darinot jaunus piederumus dzelzceļu saimniecībā” (Dzelzceļa Vēstnesis, 1938). No 1930. gada darbnīcas atradušās Torņakalna preču stacijas teritorijā, kas (zīmīgi!) atradās tur, kur pašreiz atrodas muzejs.

„Ekspluatācijas direkcijas remontdarbnīcu” darbinieku skaits no sākotnēji 15 cilvēkiem izauga līdz pat 185 cilvēkiem 1938. gadā. Darbnīcās tika ražoti dažnedažādi dzelzceļa priekšmeti – pulksteņi, lampas, mēbeles, tādas sarežģītas ierīces kā perona biļešu aparāti, svari, staciju noliktavu aprīkojums – ledusskapji un kastes.