Nāc uz Dzelzceļa muzeju un izmanto iespēju apskatīt Baltijā lielāko, modernāko un apjomīgāko dzelzceļa maketu ar digitalizētu vadības kustību, kur viss notiek gluži kā īstajā dzelzceļā! 44 m2 lielais, unikālais dzelzceļa makets, kur vairums detaļu ir roku darbs, tapis vairāku gadu garumā, iesaistoties dzelzceļa modelisma entuziastiem no Latvijas un Čehijas.

Maketa mēroga proporcijas ir 1:87 un 44 m2 laukumā var aplūkot:

• 4 stacijas – Tukums II, Spāre, Līvbērze, Gaidas
• Ritošo sastāvu – dīzeļlokomotīves M62, TGK2, ČME, tvaika lokomotīvi BR52, dīzeļvilcienu DR-1, sliežu apkopes mašīnu
• 200m garu sliežu  ceļu, 61 sliežu pārmiju, 47 luksoforus un citus dzelzceļa infrastruktūras elementus

Tajā ir izvietoti arī tādi būtiski ainavas elementi kā dažādi koki, dzīvojamās ēkas, tilti un citi objekti, kur pat vissmalkākās detaļas ir neatkārtojams roku darbs. Makets ir digitalizēts, proti, tas ir aprīkots ar datorizētu dispečera pulti, kurā redzami visi maketa sliežu ceļi, pārmijas, pārbrauktuves, kuras var pārslēgt centralizēti. Ir izveidoti arī vilcienu kustības maršruti, līdzīgi kā tas ir reālajā dzelzceļā. Tāpat ikdienas muzeja darbinieki seko līdzi sliežu un lokomotīvju tehniskajam stāvoklim.

Maketa demonstrējums ir reizi stundā - sākot ar plkst. 10.30. Demonstrējuma laikā apmeklētāji tiek aicināti:

• sekot līdzi vilcienu sastāvu kustībai
• vērot luksoforu signālus
• mēģināt uzminēt, kurā stacijā vilciens apstāsies, kurš vilciens brauks pirmais
• saklausīt atšķirību starp dīzeļlokomotīvi un tvaika lokomotīvi
• izpētīt ēkas, notikumus un vietas

Maketā nav nejaušu lietu, te viss ir mērogā - atkritumu urna uz perona, bebri, kas grauž kokus, kaķis, kuru glābj ugunsdzēsējs, kāzas Līvbērzes baznīcā un klinšu kāpēji uz Raunas tilta.

Īpašs ir stāsts par ēkām un tiltiem. Tas glabā un apliecina dzelzceļa modelisma vēsturi Latvijā, kas aizsākās Jūrmalā, Jauno tehniķu stacijā 20. gs. 70. gados. 1998. gadā Dzelzceļa muzejs iegādājās Alvila Krauļa, brāļu Jura un Ulda Boges, Alfrēda Straumes izloloto un muzeja pirmo dzelzceļa maketu ar Līvbērzes un Spāres stacijām, kas pārtapis jaunā veidolā. No šī maketa saglabāti un atjaunoti arī ar juveliera precizitāti izgatavotie peronu apgaismes stabi.

Makets ir digitalizēts, proti, tas ir aprīkots ar datorizētu dispečera pulti, kurā redzami visi maketa sliežu ceļi, pārmijas, pārbrauktuves, kuras var pārslēgt centralizēti. Ir izveidoti arī vilcienu kustības maršruti, līdzīgi kā tas ir reālajā dzelzceļā. Tāpat ikdienas muzeja darbinieki seko līdzi sliežu un lokomotīvju tehniskajam stāvoklim.

Projekta autors – Jiri Čekan

Projekta realizētāji – Jiri Čekan, Sergejs Tretjakovs, Libor Šmidt, Aigars Kļaviņš, AM Servisi 

Ainava u.c. vides objekti – Inta Čekanova.

Ēku autors – Alfrēds Straume.

Makets tapis ar VAS "Latvijas dzelzceļš" un Valsts kultūrkapitāla atbalstu.