Izstāde "Nākamā pietura - MĀJAS" 8.-31.08.2019.

Izstādē apskatāmas fotogrāfijas un klausāmi stāsti audio ierakstos par kādreizējo dzelzceļa staciju, dzelzceļnieku kazarmu un tajās dzīvojošo cilvēku likteņiem. Antropoloģes Elīna Kursīte un Liene Millere deviņu mēnešu garajā ekspedīcijā apbraukātas teju 220 Latvijas dzelzceļu stacijas un dzelzceļnieku kazarmas un sarunājās ar tajās dzīvojošiem cilvēkiem.

Ja izstādi par kādreizējām dzelzceļa stacijām veidotu vēsturnieki, tā visdrīzāk būtu centrēta ap ēku, tās arhitektūru, globāliem mūsu valsts un pat pasaules notikumiem. Šīs izstādes centrā ir cilvēku stāsti un ikdienas dzīves notikumi - apbrīnojami atklāti, sirsnīgi, emocionāli piepildīti. Tad vairs nav tik skumji skatīties uz šīm, laika zoba skartajām, ēkām, kultūrslāņiem uz fasādes. Ēkās vēl ir cilvēki, kas mīl savu māju - staciju, piepilda to ar smiekliem un asarām, ir gatavi uzņemt savā sētā svešinieces. Skatoties izstādi, novērtēsim to, ka viņi ir gatavi dalīties arī ar mums šajā izstādē un topošajā grāmatā - stāstīt par savām veiksmēm un neveiksmēm, jocīgiem un jautriem atgadījumiem, pat sapņiem. Šīs sarunas nav publicitātes veidošana žurnālos vai viedu atziņu izklāstīšana. Tas ir arī, kas vairāk kā parasts sociālais portrets. Izstāde ir ar lielu pietāti pret personu un vidi veidoti stāsti par cilvēku un viņa dzīvi pieturā - MĀJAS.

Antropoloģes Elīna Kursīte un Liene Millere deviņu mēnešu garajā ekspedīcijā apbraukātas teju 220 Latvijas dzelzceļu stacijas un dzelzceļnieku kazarmas un sarunājās ar tajās dzīvojošiem cilvēkiem. Viņas mēģināja izzināts, kas ar šīm celtnēm ir noticis pēc tam, kad tās vairs neizmanto dzelzceļu vajadzībām. Vai tajās kāds dzīvo un kā dzīvo? Ir pabūts Ainažos un Daudzevā, Kandavā un Vaiņodē, Dundagā un Maltā, Lubānā un Vīksnā. Vēl pirms izstādes vairākus mēnešus abas autores facebook.com/nakamapieturamajas ļāva ieskatīties aizkulisēs, daloties ar sajūtām ekspedīcijas laikā. Par viesošanos Lubānas stacijā antropoloģes raksta tā:

"Lubānas stacija pārsteidz ar romantismu. Pati ēka ir liela, divstāvu būve. Liene un Elīna aiziet meklēt intervējamos, un pie mājas satiek bērnus, ar kuriem tad uzsāk sarunu, jo viņi solās, ka vecāki tūlīt atgriezīsies. Kamēr ekspeditores runājas, viens no jaunekļiem atdalās un pēta puķu dobi. Tad noplūc vienu tulpi un to vicinādams dodas atpakaļ. Tad kautrīgi, turpinot vicināt puķi (griežot to uz apli), tuvojas Lienei un to uzdāvina. Džentlmeņu ieradumi sagaidot viešņas joprojām Lubānā ir godā! Kamēr pagalma tajā pusē risinās Rozamundes Pilčeres romāna cienīga aina, tikmēr otrā pagalma pusē trīs jaunieši apspriež makšķerēšanas tematiku. Drīz piebrauc arī mājas pieaugušie iemītnieki, kuriem dzīve stacijā ļoti patīk un iegūstam brīnišķīgu interviju. Apciemojums mūs ļoti iepriecina, un vieš cerības, ka stacijas ēka paliks un nepazaudēs galveno – cilvēku!"

"Nu, bet meitenes mīļās, kad es vairāk [ne]kā 30 gadus uz tās sliedes nosēdēju!" tā ekspeditores sagaida Mirdziņa no Auces stacijas. Savukārt Imants no Viesturiem neslēpj, ka savu sievu saticis mantu izlozē Elejā, kad strādājis policijā, izmeklēšanas nodaļā. Sieva izlozē vinnēja motociklu, bet nebijis neviena, kas aizvestu mājās uz Jelgavu. Iepazinās un iepatikās. Un tad cauri, jātaisa kāzas.

Uzklausītie stāsti tiek apkopoti arī grāmatā, kas iznāks novembrī. Šobrīd izstādē noklausāmi 14 stāsti un apskatāmas vairāk kā 40 fotogrāfijas.

Projekts top sadarbībā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz). Slēgto staciju apsekošanas maršruti izplānoti sadarbībā ar LDz speciālistiem un balstoties uz Dzelzceļa muzeja darbinieku sarakstīto grāmatu "Dzelzceļi Latvijā".

Izstādes atklāšana 8.augustā plkst. 17.30, LDz 100 Urbāno dārza svētku laikā. Izstāde apskatāma līdz 31.08.2019.

Attēls no ekspedīcijas arhīva. Autore E.Kursīte.