DZELZCEĻA MUZEJS |

LAIKS IEKĀPT VILCIENĀ!

piedāvājums individuālajiem apmeklētājiem

Izbaudi miniatūro dzelzceļa pasauli

reizi h pa sliežu ceļiem rit vilcieni, skan signāli un mirgo luksofori

Dzelzceļa objektu karte

www.dzelzcelaobjekti.lv

Latvijas staciju shēmas – dizaina plakātu sērija

Rīga
Jelgava

Darba laiks

P.	slēgts
O.	10.00–17.00
T.	10.00–17.00
C.	10.00–20.00
P.	10.00–17.00
S.	10.00–17.00
Sv.	slēgts

Ieejas maksa

Pieaugušajiem	€ 7,00
Studentiem, pensionāriem	€ 3,50
Skolēniem, prof. skolu audzēkņiem	€ 1,50
Pirmsskolas vecuma bērniem	€ 0,00
Ekskursija latviešu val. (10–20 pers.)	€ 25,00
Ekskursija svešvalodā (10–20 pers.)	€ 40,00
Pieteikt ekskursiju
Vairāk informācijas

Kā mūs atrast

Uzvaras bulvāris 2A, Rīga

Tālrunis uzziņām

2003 2331

Darba laiks

P.	slēgts
O.	slēgts
T.	10.00–17.00
C.	11.00–19.00
P.	10.00–17.00
S.	10.00–17.00
Sv.	slēgts

Ieejas maksa

Pieaugušajiem	€ 3,50
Studentiem, pensionāriem	€ 2,00
Skolēniem, prof. skolu audzēkņiem	€ 0,50
Pirmsskolas vecuma bērniem	€ 0,00
Ekskursija latviešu val. (10–20 pers.)	€ 25,00
Ekskursija svešvalodā (10–20 pers.)	€ 40,00
Pieteikt ekskursiju
Vairāk informācijas

Kā mūs atrast

Stacijas iela 3, Jelgava

Muzejs atrodas līdzās Jelgavas dzelzceļa stacijas laukumam

Tālrunis uzziņām

2003 4850

Vēstures fakti

Iepriekšējais Pause Tālāk

Pirmais Latvijā ekspluatētais sliežu ceļš Rītupe – Daugavpils (1860) bija Sanktpēterburgas – Varšavas dzelzceļa posms. Taču par Latvijas dzelzceļu tīkla izveides aizsākumu uzskatāma līnija Rīga – Daugavpils (toreiz Dinaburga), atklāta 1861.gadā.

1924.gadā Rīgā, Kalpaka postenī ierīkoja pirmo Baltijas valstīs pārmiju un signālu elektriskās centralizācijas iekārtu, kas nodrošināja aptuveni 600 vilcienu caurlaidi diennaktī, vienlaikus pārraugot 33 pārmijas un 17 semaforus.

1928.gada 28.maijā Latvijas dzelzceļi saņēma 3 TK sērijas lokomotīves no Vācijas, kas bija aizsākums lokomotīvju parka atjaunošanai. Līdz 1940.gadam tika iegādātas vai uzbūvētas kopumā 73 lokomotīves, mazāk noslogotu līniju satiksmē sāka izmantot motorvagonus, sliežu autobusus un lokotraktorus.

Latvijā vienlaicīgi ir bijuši 5 dažādi sliežu platumi: L jeb Lauku (600 mm), P jeb Pievedceļu (750 mm), M jeb Metra (1000 mm) šaursliežu dzelzceļi un N jeb Eiropas standarta (1435mm) un K jeb Krievu platuma (1524 mm) dzelzceļi.

1939.gadā Latvijas dzelzceļi bija lielākā valsts iestāde ar 13,4 tk darbiniekiem, tā kustamās un nekustamās mantas kopvērtība sasniedza 9% no visas tautsaimniecības. Kopējais ekspluatējamais valsts sliežu ceļu garums 1939.gadā bija 3223 km ar 497 pieturas punktiem un stacijām.

Latvijā pirmais derīgo izrakteņu pārvadāšanai būvētais dzelzceļš (1000 m platums) 19.gadsimta otrajā pusē izbūvēts starp Salaspils staciju un J.Celmam un P. Bēmam piederošajām ģipšakmens raktuvēm. Darbojās līdz 1965.gadam.

Līdz dzelzceļu attīstībai cilvēki dzīvoja pēc vietējā jeb saules laika. 19.gs. vidū par dzelzceļa un telegrāfa laika skaitīšanas atskaites punktu kļuva Sanktpēterburgas laiks. Aprēķina formula To + Δ. To - Griničas laiks, Δ - Carskoje Selo dzelzceļa stacijas platuma grādi, pārrēķināti stundās un minūtēs.

Rīgā 20.gs. sākumā bija divi lieli vagonu būvēšanas uzņēmumi: “Krievu–Baltijas vagonu fabrika” (Russo-Balt) (1869) un A/s “Fenikss” (1895), Tajos būvēja ne tikai pasažieru un preču vagonus, bet arī automobiļus un pat lidmašīnas.

20.gs.30.gados Latvijā populāri bija tūristu vilcieni - īpaši organizētas ekskursijas pa Latvijas skaistākajām vietām. Brauciens parasti tika veidots kā vesela izklaides programma. Īpaša piedeva tūristu vilcienos bija deju vagons, tādēļ tautā tos mēdza saukt par “ceļojošajiem dānsingiem”.

Vilcienu saraksti sākotnēji bija tikai nelielas reklāmas lapiņas. Sazarojoties dzelzceļu tīklam, ceļotājam bija grūti atrast vajadzīgo informāciju. Georgs Bredšovs Anglijā izdeva pirmo apvienoto dažādu dzelzceļu sarakstu grāmatiņu.