ĢIMENĒM AR BĒRNIEM

• IZPĒTI un IEPAZĪSTI stacijas dežuranta darbu. Kā palīgu vari izmantot muzeja sagatavotās “Priekšmetu medību lapas”
• IEKĀP vagonā un KLAUSIES mazbānīša stāstus
• SKATIES filmas
• SPĒLĒJIES un atpūties tam iekārtotā vietā
• FOTOGRAFĒ – atrodi muzeja apmeklētāju iecienītākos skatu punktus, dalies ar attēliem sociālajos tīklos

SKOLĒNIEM

• Ekskursijas grupām
• Nodarbības dažāda vecuma bērniem
• Drošības stundas

DZELZCEĻA ENTUZIASTIEM un PĒTNIEKIEM

• Sarunu vakari par dzelzceļu
• Jaunākās grāmatas un žurnāli par dzelzceļu

KO VĒL DARĪT MUZEJĀ?

• Sarīkot bērnu ballīti
• Zīmēt #railwayskeching visā ekspozīcijā
• Doties kopā ar mums pārgājienos
• Piedalīties radošās darbnīcās un ģimeņu pasākumos
• Uzdāvināt draugiem fotosesiju
• Skati vēl citas aktivitātes 

NEPALAID GARĀM

• Apskati arī muzeja ēku - XX gadsimta sākuma stacijas personālam būvēto dzīvojamo māju #zaļaisnamiņš
• Pajautā darbiniekiem, kāpēc Majoru stacijas pulkstenis uz ēkas fasādes savienots kopā ar lielo stacijas dežuranta pulksteni
• Palūdz, lai nodemonstrē padomju laika Uzziņu automātu СПРАВОЧНАЯ

PĒCGARŠA 

• Dalies ar saviem foto un neaizmirsti pielikt #dzelzceļamuzejs #latvianrailwaymuseum
• Izkrāso nepabeigtos zīmējumus
• Uzraksti atsauksmi uz kartiņas vai Facebook.com
• Izpēti Digitālo katalogu
• Iesaki draugiem
• Apciemo mūsu domubiedrus www.dzelzcelaobjekti.lv

Muzeja ekspozīcijas  

Mazā metāla sirds

Muzeja ekspozīcija vēsta par 600 mm plato dzelzceļu vēsturi Latvijā caur vizuālo, skaņu un sajūtu prizmu. Ekspozīcijā var iepazīties ar līniju tapšanas un attīstības vēsturi no Pirmā pasaules kara līdz emocionālajam slēgšanas brīdim 20. gs. 70. gados. Vislielākā uzmanība šajā ekspozīcijā veltīta Meitenes-Bauskas līnijai, kura bieži ir nepelnīti aizmirsta sarunās par mazbānīti.

Pirms simts gadiem Zemgalē vai Kurzemes pusē dzīvojošiem lībiešiem lielākā dāvana bija Pirmā pasaules kara laikā vācu armijas uzbūvētais sliežu ceļš, ko, frontei atkāpjoties, atstāja armija. Šaurs un trausls, vien 600 milimetrus platumā, bet spēcīgs – tā var raksturot šo šaursliežu dzelzceļu, kas uz saviem “pleciem” turēja "Mazo Bānīti". Mazais un žiperīgais vilciens ļaudis veda no viena ciema uz otru lēna vēja ātrumā, laika gaitā attīstot arvien lielāku ātrumu. Lauku iedzīvotāji beidzot varēja dienas laikā nokļūt lielākās pilsētās, biežāk tikties, uzzināt jaunumus un pārvadāt vērtīgas mantas un pastu.

Īpašs paldies ekspozīcijas tapšanā -  Viesītes muzejam "Sēlija" un Pilsrundāles bibliotēkas vadītājai Aelitai Ramanei. Pateicoties viņiem, ekspozīcijas veidotājas Liene Murugova un Ilze Freiberga satika un uzklausīja cilvēkus, kas vēl atceras un ir braukuši ar Mazbānīti. Tāpēc, apskatot ekspozīciju, aicinām noklausīties viņu atmiņas. Emocionālais stāstījums ir šīs ekspozīcijas dvēsele, kuru aicinām noklausīties tik pat nesteidzīgi, cik nesteidzīgs bija brauciens ar Mazbānīti.

Ekspozīciju veidoja: Ekspozīcijas vizualizācijas un interjera objektu autors Māris Grīnbergs. Vēsturiskais ietvars un teksts: Liene Murugova, Ilze Freiberga. Stāstniece: Inese Rezgoriņa. Izpildījums: SIA "Kalenda", ieraksts SIA "Kut. Sound".

Dzelzceļš un dzelzceļnieki Jelgavā 20.gs. 20-30.gados

Ekspozīcija, kurā var ne vien iepazīties ar Jelgavas mezgla vēsturi, lokomotīvju depo un mašīnu iecirkņu attīstību, bet arī cilvēkiem, kuri veltījuši savu darbu Jelgavas dzelzceļam – ceļu strādniekiem, stacijas personālu, depo remontstrādniekiem un lokomotīvju vadītājiem.

No semafora līdz dispečercentralizācijai

Ekspozīcijas galvenais varonis ir stacijas dežurants.  Viņa pārziņā ir vilcienu kustība, stacijas ikdienas dzīve un pasažieru drošība. Viņa galvenie darba rīki ir dažādas ierīces, bet pienākumi precīzi un sīki aprakstīti instrukcijās. Viņa palīgi ir  stacijas personāls un sabiedrotie – lokomotīves brigāde un kaimiņu stacijas darbinieki. Ceļotājs redz, kā vilciens pienāk stacijā, auto vadītājs, stāvot pie pārbrauktuves, gaida, kad vilciens pabrauks garām. Atbildes uz jautājumiem, kā vilcieni nokļūst no vienas pilsētas uz otru, kā viņi zina pa kurām sliedēm braukt, ir atrodama dzelzceļa stacijā.

Āra ekspozīcija

Tajā apskatāmas 2 drezīnas, lokomotīvju riteņu pāri, pārmijnieku postenis, semafors, luksofors un hidrokolonna. Ekspozīcijas pagalmā izvietotie priekšmeti, t.sk. viens no tās lepnumiem – 19. un 20. gs. mijā būvētais pulkstenis, kurš agrāk par savām mājām sauca Majoru staciju, pēc restaurācijas atguvuši savu kādreizējo spožumu.

Jelgavas dzelzceļa mezgla vēsture

Jelgavas dzelzceļa mezgls ir viens no vecākajiem un nozīmīgākajiem Latvijas dzelzceļos. Kustībā līnijā Rīga-Jelgava (Mītava) tika atklāta jau tālajā 1868. gadā, un kopš tās dienas Jelgavas mezgla un stacijas nozīme ir tikai augusi. Jelgavas dzelzceļu mezgls un tā vēsture stāsta ne vien par vilcienu, sliežu ceļu, dzelzceļu un saimniecisko attīstību, bet arī par cilvēkiem, kuri devuši savu artavu tā attīstībā un savu mūžu pavadījuši, kalpojot uz tā. Jelgavas dzelzceļnieki vienmēr ir lepojušies ar savu darbu, tādēļ jau 1982. gada 24. decembrī dibināja muzeju, kas līdz mūsdienām turpinājis attīstīties, piedzīvojot dažādas varas un pārmaiņas. Šodien Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja ekspozīcija Jelgavā, Stacijas ielā 3 izvietota dzelzceļnieku dzīvojamā ēkā, kas celta 1904. gadā, laikā, kad tika paplašināta Maskavas-Ventspils dzelzceļa līnija un pirmais depo Jelgavā. Ekspozīcijā ne vien var sajust vēsturisko elpu, bet arī gūt iespaidu par virkni lietām, bez kurām darbs uz dzelzceļa būtu neiespējams.