Blagovesčinas tilts mūsdienās. 2019. g. Andrejs Pašķēvičš. 

Par S. Kerbedzu ir sarakstītas grāmatas, veikti biogrāfijas un darba pētījumi. S. Kerbedza vārds ir atrodams vairākās viņa vai viņa pēcteču būvētajās ēkās. Sanktpēterburgas poļu biedrība īpaši aktīvi veic Kerbedza dzīves izpēti un tam par godu ir notikušas konferences un referātu lasījumi vairākās vietās. Pēc 1917. gada notikumiem Krievijā un pēcteču pārvākšanos uz Poliju un Itāliju neviens nerūpējās par Kerbedza pirmās sievas un vairāku bērnu kapa vietu Sanktpēterburgā. Beе, atzīmējot 120 gadus kopš Kerbedza nāves, poļu kopiena atjaunoja un sakopa kapa vietu. Atjaunojot pēc tik ilga laika kapa vietu tika izpētītas 170 gadus vecas materiālu savienojumu tehnoloģijas un konstrukciju elementi, kas tika veidoti, kad vēl nebija pazīstama ne elektrometināšana, ne citas mūsdienu darbu metodes.

2019. gada septembrī Sanktpēterburgas centrā durvis vēra Tiltu muzejs, kas atvērās pēc dramatiskiem notikumiem, kad gandrīz tika iznīcināta unikālā tiltu maketu kolekcija. Tiltu būves uzņēmums (Most otrjad), kur vēsturiski tika glabāti tiltu maketi, pēc privatizācijas nonāca bankrota priekšā un jaunais pārvaldnieks lika atbrīvot aizņemtās telpas nedēļas laikā. Tikai pēc 2 gadu tiesu darbiem maketu kolekcija laimīgā kārtā nonāca Sanktpēterburgas Dzelzceļa muzeja paspārnē un tika atvērts Tiltu muzejs. Ekspozīcijas materiāli ir veidoti un krāti vairāk kā divsimt gadus un centrālais eksponāts ir S. Kerbedza projektētā un būvētā tilta pār Ņeva upi makets. Iespaidīgs ir gan tā izmērs, gan arī darbojošās tilta pagriešanas mehānisms, gan parādītie balstu un laidumu būvēšanas etapi. 19. gs. tiltu maketi tika būvēti ar maksimālu precizitāti, jo tie kalpoja arī kā prototipi konkrētai konstrukcijai. Tiltu pāri Ņevas upei būvēja 8 gadus, bet tā makets tika uzbūvēts Satiksmes ceļu inženieru institūtā pēc tilta nodošanas ekspluatācijā un maketa būvēšana prasīja 12 gadus.