Kerbedza vārdā nosauktais Vislas tilts Varšavā.

Līnijas Sanktpēterburga–Varšana būvniecība

Sanktpēterburga–Varšana dzelzceļa būvniecības sākums bija nākošais nozīmīgais un simboliskais solis S. Kerbedza dzīvē, jo viņš tika iecelts par vienu no projekta vadītājiem, kā atbildīgais par mākslīgajām būvēm.

Sanktpēterburgas-Varšavas dzelzceļa būvniecības vadība - 1852. gads.

 Dzelzceļam jāšķērso vairākas lielas upes tajā skaitā Latvijas teritorijā Rēzeknes upe un Daugava Dvinskā (Daugavpilī). Tiltu projektēšanas un vēlāk būvniecības darbus bija uzticēts veikt S. Kerbedzam. 19. gs. vidū tiltu būvniecības izaicinājums bija dzelzceļa tilti, tiem bija nepieciešama daudz lielākas izturība, jo vilciena svars bija 10 līdz 100 reizes lielāks nekā zirga pajūgu vai gājēju svars. Zīmīgi, ka projektā jau kā Krievijas standarts tiek apstiprināts sliežu platums 1524mm (5 – pēdas) un kopš tā laika šis sliežu platums ir palicies nemainīgs un to izmanto arī Latvijā arī mūsdienās. Laika gaitā izmērs tika noapaļots līdz 1520mm. Tā bija pirmā līnijā Krievijā, kur jau projektā tika paredzēti tipveida metāla tilti, jo dzelzceļa līnijai uz Maskavu sākotnēji tika būvēti koka tilti.

19. gs. vidū popularitāti iegums Amerikas inženieru piedāvātie tiltu risinājumi. Nozare attīstījās tik strauji, ka bieži praktiskā būvniecība apsteidza precīzu teorētisko aprēķinu veikšanu. Viens no biežāk lietotajiem risinājumiem bija amerikāņa Viliama Hova (William Howe) kopņu sistēma, ko varēja izmantot gan koka, gan metāla tiltu būvniecībā.