|
Ideja par Baltijas dzelzceļa ritošā sastāva muzeju radās
1990. gadā pēc Vissavienības dzelzceļu draugu biedrības
dibināšanas konferences (Всесоюзное общество любителей
железных дорог ВОЛЖД). Tika nodibināta komisija, kuras
uzdevums bija izstrādāt vienotu koncepciju muzeja
izveidei visās Baltijas dzelzceļa nodaļās, iekļaujot
tajā jau esošo sabiedrisko muzeju Jelgavā. Komisijas
darbs tika pārtraukts līdz ar LR neatkarības
pasludināšanu un neatkarīgas Latvijas dzelzceļa
kompānijas izveidošanu.
Jauns lēmums par dzelzceļa muzeja organizēšanu tika
pieņemts 1992. gada rudenī, kad Latvijas bērnu dzelzceļa
ietvaros tika izveidota muzeja direktora štata vieta un
šajā amatā 1993. gada 1. janvārī oficiāli stājās Toms
Altbergs. Muzeja organizēšanas laikā vispirms tika
apzināts Latvijā saglabātais ritošais sastāvs ar
vēsturisku vērtību, priekšmeti un fotogrāfijas par
dzelzceļu vēsturi. Savāktie materiāli un priekšmeti bija
pamats pirmajai izstādei, ko atklāja 1994. gada 5. augustā
Latvijas dzelzceļa dibināšanas 75. gadadienā.
1994. gada 30. augustā valsts a/s Latvijas dzelzceļš
ģenerāldirektors S.Baiko izdeva pavēli par muzeja kā
Zinātniski tehniskā centra sastāvdaļas dibināšanu.
Izveidojās trīs muzeja nodaļas Rīgā, Jelgavā un
Daugavpilī. Muzeja vajadzībām sākotnēji piešķīra istabu
Turgeņeva ielā 17 Bērnu dzelzceļa telpās, pēc tam 510.
kabinetu Gogoļa ielā 3, Dzelzceļa pārvaldes ēkā. 1995. gada
laikā muzejam tika nodotas pirmās lokomotīves, vagoni un
cita dzelzceļa tehnika, ko izvietoja Jelgavas
lokomotīvju depo rezerves bāzē. Līdztekus tam tika
risināts jautājums par muzeja vajadzībām piemērotas ēkas
un ritošā sastāva izvietošanai nepieciešamās teritorijas
iegūšanu.
1996. gada 20. maijā valsts a/s Latvijas dzelzceļš
valde pieņēma lēmumu reorganizēt Zinātniski tehnisko
centru, atdalot no tā Latvijas dzelzceļa vēstures
muzeju. 1996. gada 1. jūlijā muzejs sāka darboties kā
saimnieciski patstāvīga struktūrvienība ar savu bilanci
un tam tika nodotas ēkas Rīgā Uzvaras bulvārī 2/4, kur
uzsāka telpu rekonstrukciju un ekspozīciju izveidi.
1997. gada 2. augustā tika atklāta mazā zāle ar
ekspozīciju par LR dzelzceļu vēsturi (autori
V.Eihenbaums un D.Sluka). 1998. gadā muzeju sāk vadīt
direktore Ieva Pētersone. Pirmās lokomotīves 52. jeb
TE sērijas tvaika un elektroakumulatoru lokomotīve VL 26
Rīgā eksponētas 1998. gada vasarā. 2000. gadā atklāja
muzeja halli, kurā izveidota ne tikai ekspozīcija, bet
arī notiek pasākumu, koncertu un izstāžu organizēšana.
2003. gadā tika izstrādāta muzeja attīstības koncepcija
un 10. decembrī muzejs saņēma valsts atzīta muzeja
akreditācijas apliecību nr. 73. 2004. gada septembrī
atklāja jaunās ekspozīcijas un krājuma telpas. 2005.
gada 4. augustā ar sliežu ceļa remontu, peronu
ierīkošanu un āra ekspozīcijas atklāšanu ir noslēdzies
muzeja telpu un teritoriju labiekārtošanas process, kas
aizsākās 1999.g.
Jelgavā muzeja pirmsākumi meklējami astoņdesmito gadu
sākumā. 1981. gada februārī Dzelzceļnieku arodbiedrības
Jelgavas rajona nodaļas prezidijs pieņēma lēmumu dibināt
Jelgavas dzelzceļa nodaļas Kaujas un darba slavas
sabiedrisko muzeju, kas savu darbību uzsāka 1982. gada
24. decembrī. Par pirmo vadītāju iecēla goda
dzelzceļnieku G. Faļko, vēlāk muzeju vadīja G.Gektins,
tad J.Vētra. Atsevišķa ekspozīcija par Jelgavu II
pasaules kara laikā tika izvietota padomju maršala
Bagramjana salonvagonā, kas atradās Jelgavas stacijā.
1994. gadā muzejs tika pārcelts uz XX gs. sākumā būvētās
Maskavas - Ventspils Ribinskas dzelzceļa darbinieku
dzīvojamo māju Stacijas ielā 3. 1997. gadā šajā ēka
iekārtota ekspozīcija par Jelgavas dzelzceļa mezglu, 600
mm dzelzceļiem Kurzemē, sakaru un signalizācijas
ierīcēm. Līdz 2005. gada nogalei Jelgavas ekspozīciju
veidoja un pārzināja ilggadējs dzelzceļnieks, Latvijas
dzelzceļnieku biedrības biedrs Leons Skandats. 2005.
gada vasarā tika veikts vecās ēkas jumta remonts un
sanitārā mezgla labiekārtošana. No 2006. gada janvāra
ekspozīciju pārzina Irma Lakša.
Daugavpils nodaļa tika izveidota 1994. gada rudenī
sadarbībā ar Daugavpils nodaļas (ekspluatācijas
iecirknis) personāla daļu un ekspozīcija izvietota
Dzelzceļnieku kultūras nama ēkā. Nodaļu slēdza 1999.
gada 31. decembrī.
Muzeja darba rādītājus, realizētos projektus,
statistiskos datus un virzību iespējams apskatīt
publiskajos gada pārskatos.
Muzeja gada pārskati
|
