Valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš"











 

Ievadlappuse

 

Līniju shēma 1900
1860 St. Pēterburga - Pleskava - Viļņa - Varšava Posms Rītupe (Schogowa) - Daugavpils. 179 km, 1524 mm
1861 Rīga - Daugavpils (Dünaburg) Rīgas - Daugavpils dzelzceļa sab., no 1894. gada valsts īpašumā. 218 km, 1524 mm
1862 Daugavpils - Zemgale Galvenā Krievijas dzelzceļu sabiedrība, no 1894. gada valsts īpašumā. 24 km, 1524 mm
1866 Daugavpils - Vitebska Posms Daugavpils - Indra (Balbinowo), 1868. - Polocka, 1868. - Vitebska, 1868.- Orla, 1871. - Caricina (Volgograda), 1876. - Grjaz. Rīgas - Daugavpils dzelzceļa sab., no 1894. g. - valsts. 76 km, 1524 mm
1868 Rīga - Jelgava (Mitau) Rīgas - Jelgavas dzelzceļa sabiedrība, no 1894. g. - valsts. 41 km no Torņakalna, 1524 mm
1871 Liepāja (Libau) - Kaišadori Posms Liepāja - Vaiņode (Wainoden), Liepājas dzelzceļa sabiedrība, no 1877. gada Liepājas - Romnu dzelzceļa sabiedrība, no 1891. gada - valsts. 67 km, 1524 mm
1872 Rīga - Mīlgrāvis (Mülengraben) Rīgas - Dinaburgas dzelzceļa sabiedrība, no 1894. gada - valsts. 11 km, 1524 mm
1873 Rīga - Bolderāja Rīgas - Dinaburgas dzelzceļa sabiedrība, no 1894. gada - valsts. 18 km, 1524 mm
1873 Radvilišķi - Grīva (Kalkuhnen) Latvijas teritorijā Eglaine - Grīva, Rīgas - Jelgavas dzelzceļa sabiedrība, no 1894. gada - valsts. 32 km, 1524 mm
1873 Jelgava - Mažeiķi Posms Jelgava - Reņģe. 75 km, 1524 mm
1877 Rīga - Tukums Rīgas - Tukuma dzelzceļa sabiedrība, no 1891. g. Rīgas - Dinaburgas dzelzceļa sabiedrība, no 1895. g. valsts. 58 km no Zasulauka, 1524 mm
1889 Rīga - Pleskava Posms Rīga - Valka, valsts, 1921. gadā pārnaglots uz 1524 mm. 164 km no Zemitāniem, 1524 mm
1897 Valka - Pērnava Posms Valka - Rūjiena - Ipiķi - Moisakīla, Vidzemes pievedceļu sabiedrība, no 1918. gada - valsts. 67 km, 750 mm
1900 Liepāja - Aizpute (Hasenpoth) Liepājas - Aizputes dzelzceļa sabiedrība, no 1938. g. valsts (750 mm). 49 km, 1000 mm
1901-1904 līnijā Maskava - Ventspils (Windau) Atklāti posmi - 1901. g. Tukums - Ventspils un Krustpils (Kreutzburg) - Zilupe (Rosenowskaja) - Maskava, 1904. g. Tukums - Jelgava - Krustpils; Maskavas - Ventspils - Ribinskas dzelzceļa sab., no 1918. g. valsts. 456 km, 1524 mm
1902 Abrene - Sita Valsts. 67 km, 750 mm
1903 Valka - Pļaviņas (Stockmannschof) Posmi Valka - Žuldiņi un Ape - Pļaviņas, Vidzemes pievedceļu sabiedrība, no 1918. gada - valsts. Posms Pļaviņas - Gulbene 1915 .- 16. g. pārnaglots uz 1524 mm. Ekspluatācijā Pļaviņas - Gulbene, Gulbene - Alūksne. 210/176 km, 750 mm
1903-1914 Rīgas mezgla pārbūve Stacijas Rīga Preču, Rīga Krasta, līnijas Zemitāni - Šķirotava, Brasa - Čiekurkalns.  
1912 Ainaži - Valmiera - Smiltene Valmieras pievedceļu sabiedrība, no 1918. līdz 1924. gadam - valsts, 1940. gadā nacionalizēta. 113 km, 750 mm

Līniju shēma 1912
1915 Priekule - Skoda Posms Priekule - Kalēti (600 mm). Būvēja vācu armija, pārnaglots uz 1435 mm. 20 km
1915 Jelgava - Tilzīte Posms Jelgava - Meitene, vācu armija. Pārnaglots uz 1524 mm. 33 km, 1435 mm
1916 Ieriķi - Gulbene Krievu armija. 1921. gadā pārnaglots uz 1524 mm. 105 km, 750 mm
1916 Gulbene - Sita Krievu armija. Pārnaglots uz 1524 mm. 22 km, 750 mm
1916 Sita - Aleksandropole Krievu armija. Izmantota Sitas - Rēzeknes 750 mm dzelzceļa būvei (shēmā nav iezīmēta). 12 km, 750 mm
1916 Ropaži - Endzeliņmežs Būvēja krievu armija (shēmā nav iezīmēta). 18 km, 750 mm
1916 Ropaži - Ādaži Būvēja vācu armija, netika ekspluatēts (shēmā nav iezīmēta). 12 km, 600 mm
1916 Ikšķile - Kranciems Būvēja vācu armija, netika ekspluatēts (shēmā nav iezīmēta). 14 km, 600 mm
1916 Meitene - Bauska Būvēja vācu armija. 33 km, 600 mm
1916 Dubeņi - Rucava Būvēja vācu armija. No 1922. gada Liepāja - Rucava. 1932. gadā pārnaglots uz 750 mm. 41 km, 600 mm
1916 Pāvilosta - Alsunga Būvēja vācu armija. 600 mm
1916 Aizpute - Saldus Būvēja vācu armija. 600 mm
1916 Valtaiķi - Laidi Būvēja vācu armija. 600 mm
1916-1917 Ventspils šaursliežu dzelzceļa tīkls Ventspils - Mazirbe - Stende, Cīruļi - Roja, Valdgale - Engure. Būvēja vācu armija. 138 km, 33 km, 26 km, 600 mm
1916 Viesītes šaursliežu dzelzceļa tīkls Jēkabpils - Nereta, Siliņi - Aknīste, Viesīte - Daudzeva. Būvēja vācu armija. 60 km, 48 km, 36 km, 600 mm

Līniju shēma 1918
1924 Slēgta līnija Ropaži - Endzeliņmežs.  
1926 Slēgta līnija Valtaiķi - Laidi.  
1926 Slēgta līnija Pāvilosta - Alsunga.  
1929 Glūda - Liepāja Valsts. Celtniecība uzsākta 1925. gadā. (attēlā šīs līnijas būve) 156 km + 7 km, 1524 mm
1929 Slēgta līnija Aizpute - Saldus.  
1930 Sita - Bērzpils Valsts. 21 km, 750 mm
1932 Liepāja - Alsunga Ar atzarojumu Kursa - Pāvilosta. Valsts.
1944. gadā pārnaglota uz 1435 mm,
1945. gadā pārnaglota uz 1524 mm.		 30 km, 750 mm
1934 Sita - Rēzekne Valsts. 79 km, 750 mm
1934 Ventspils - Dundaga Valsts. 51 km, 600 mm
1934 Mežu dzelzceļi Ogre - Laubere, Inčukalns - Allaži, Siliņi - Elkšņi, Plintiņi - Raķukrogs. Valsts, nodoti Mežu ministrijai. 37 km, 23 km, 31 km, 13 km, 600 mm
1934/35 Pakalnieši - Kūdupe Valsts. 30 km, 1524 mm
1935 Alsunga - Kuldīga Turpinājums Liepājas - Alsungas līnijai. Valsts. 750 mm
1935 Madona - Lubāna Valsts. 35 km, 1524 mm
1936 Krustpils - Jēkabpils Valsts. 4,3 km, 1524 mm
1937 Rīga - Ērgļi Posms Rīga - Suntaži 1935. gada 26. novembrī. Valsts. 97,5 km no Jāņavārtiem, 1524 mm
1937 Rīga - Rūjiena Valsts. 139,6 km no Mangaļu st., 1524 mm

Līniju shēma 1939
1940 Latvijas valsts dzelzceļi nonāk PSRS Satiksmes ceļu tautas komisariāta pakļautībā.  
1941 Latvijas dzelzceļu ekspluatāciju sāk veikt vācu armija.  
1944 Alsunga - Ventspils (1435 mm), vācu armija. 1945. gadā pārnaglots uz 1524 mm. 1435 / 1524 mm
1944 Izveidots Latvijas PSR dzelzceļš.  
1944 Slēgta līnija Pakalnieši - Kūdupe.  
1944 Slēgta līnija Krustpils - Jēkabpils.  
1950 Elektrificēts posms Rīga - Dubulti (1951. gadā līdz Ķemeriem, 1966. - līdz Tukumam).  
1953 Latvijas PSR dzelzceļš iekļauts Baltijas dzelzceļa sastāvā.  
1956 Baltijas dzelzceļš tiek sadalīts atsevišķās nodaļās.  
1958 Atklāts Rīgas - Saulkrastu elektrificētais iecirknis (1957. gadā līdz Mangaļiem, 1971. - līdz Zvejniekciemam, 1991. - līdz Skultei).  
1959 Atklāts Rīgas - Ogres elektrificētais iecirknis (1961. gadā līdz Pārogrei, 1968. - līdz Jumpravai, 1972. - līdz Aizkrauklei).  
1960 Slēgta līnija Dubeņi - Rucava.  
1963 14. februārī PSRS Ministru Padomes lēmums par dzelzceļu apvienošanu. Organizēta Baltijas dzelzceļa pārvalde (Pribakļiiskaja žeļeznaja doroga).  
1963 Slēgta līnija Meitene - Bauska.  
1963 Slēgta līnija Ventspils - Dundaga.  
1964 Slēgta līnija Liepāja - Aizpute.  
1965 Slēgta līnija Sita - Rēzekne.  
1968 Slēgts daļējā ekspluatācijā bijušais Ventspils šaursliežu dzelzceļa tīkls.  
1972 Atklāts Torņakalna - Jelgavas elektrificētais iecirknis.  
1972 Slēgts daļējā ekspluatācijā bijušais Viesītes šaursliežu dzelzceļa tīkls.  
1973 11. novembrī Baltijas dzelzceļš ar PSRS AP rīkojumu apbalvots ar Oktobra revolūcijas ordeni.  
1974 Slēgts dzelzceļa posms Alsunga - Kuldīga.  
1975 Slēgts posms Rūjiena - Ipiķi.  
1979 Slēgta līnija Ainaži - Smiltene.  
1981 Posms Rūjiena - Ipiķi pārnaglots uz 1524 mm, atklāta satiksme Rīga - Rūjiena - Pērnava - Tallina. 1524 mm
1990 Slēgta līnija Madona - Lubāna.  

Līniju shemas 1990 un 2000
1991 Ar Satiksmes ministra pavēli uz Rīgas un Daugavpils nodaļu un citu LR teritorijā esošo Baltijas dzelzceļa uzņēmumu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas Dzelzceļš".
1992 Valsts uzņēmums "Latvijas Dzelzceļš" pārveidots par valsts a/s "Latvijas Dzelzceļš".
1996 Uzsākta Valsts a/s "Latvijas Dzelzceļš" restrukturizācija.
1996 Slēgta līnija Liepāja - Alsunga - Ventspils.
1996 Slēgts dzelzceļa posms Aloja - Rūjiena - Ipiķi.
1997 Uz laiku tika pārtraukta vilcienu satiksme posmā Liepāja - Vaiņode.