|
RīgasDaugavpils
(Dinaburga) dzelzceļu pamatoti dēvējam par Latvijas
dzelzceļu pirmsākumu, jo ap to izaudzis viss sliežu
ceļu tīkls, bet ne tikai tas.
Šoreiz, domājot
par to kā parādīt dzelzceļa nozīmi un ietekmi uz
visu mūsu dzīvi nolēmām vairāk stāstīt par to,
kas notiek ap dzelzceļu. Tamdēļ līnijas ģeogrāfija
veido tikai pašu karkasu, bet katrā stacijā vai
pieturā stāstam kādu no 17 stāstiem par to, ko
dzelzceļi mainīja mūsu dzīvē un kurās jomās tā
ietekme izpaudās visspilgtāk. 
1861. gada 12.
septembrī līdz ar vilciena svilpi aizsākās pārmaiņu
virkne. Dzelzceļa industriālās ainavas dominante iezīmējās
Latvijas lauku vidē un veicināja Rīgas izaugsmi par
metropoli. Lielpilsētas statuss Rīgu pārvērta līdz
nepazīšanai. No tirdzniecības pilsētas ar viduslaiku
kārtu dalījumu tā desmit gadu laikā dubultoja iedzīvotāju
skaitu, nojauca pilsētu ieskaujošos nocietinājumus un
tiem apkārt esošajos rajonos pacēlās rūpnīcu
korpusi, noliktavas.
Līdz ar ātro
un ērto pārvietošanās iespēju pilnīgi izmainījās
dzīves ritms un laika skaitīšanas atskaites punkts.
Saules jeb vietējo laika skaitīšanas sistēmu nomainīja
dzelzceļa laiks, jo tieši vilcienu satiksmē bija
nepieciešam vienota laika skaitīšanas sistēma.
Paralēli
saimnieciskajai attīstībai sabiedrībā iezīmējās
arī jauni paradumi, tradīcijas, kā arī stila un
modes tendences. Dzelzceļa trauksmainie ritmi ieskanējās
literatūrā un mākslā. Ogre pateicoties vilcienu
satiksmei kļuva par vasarnieku un slēpotāju paradīzi.
Izstādē piedāvājam ielūkoties 20.gs. 30.gadu slēpotāju
paradumos un veidā, kā tika Latvijas dzelzceļus
izmantoja, lai popularizētu slēpošanas trases Ogres
zilajos kalnos.
 Tēmu
izvēle katrai stacijai veidojās dažādi. Piemēram,
Skrīveru stacija bija viena no tām, kas I Pasaules karā
cieta visvairāk, tāpēc tur stāstam par bēgļu gaitām,
kara postu un evakuāciju, kas pateicoties dzelzceļam
pirmo reizi varēja notikt tik masveidīgi. Meklējot
priekšmetus, kas varētu vizualizēt stāstu izmantojām
A.Grīna darbā Dvēseļu
putenis aprakstīto ainu, kad zemnieki dodoties prom
no savām mājām līdzi ņēma ne tikai praktiskas
lietas, bet arī Dziesmu grāmatu un mājas atslēgas.
Tik pat
lakonisks, cik staciju ēku veidols, ir stāsts par
tipveida arhitektūru dzelzceļā. Īpaši projekti bija
tikai gala staciju ēkām. Starpstacijas veidoja vienādas.
Arī interjera elementi bija vienkārši un praktiski
pulkstenis, lukturis, perona zvans, sols.
 Visbeidzot,
daži vārdi par izstādes zvaigzni. Starp
visiem izstādes priekšmetiem īpašu ievērību pelna
ķerra ar sudraba ozollapām no Rīgas Vēstures un kuģniecības
muzeja krājuma. Tajā
Baltijas ģenerālgubernators Aleksandrs Suvorovs
1858.gadā svinīgajā līnijas būvniecības sākšanas
aktā ar sudraba lāpstu iebēra pirmās zemes saujas no
Rīgas stacijas būvniecības laukuma, aizsākot dzelzceļa laikmetu Latvijā. Priekšmeta
unikalitāte nav pārvērtējama, jo tas ir vienīgais tā
laika notikumu liecinieks, par kuru ir saglabājušies
vien daži apraksti un gravīras.
Izstādes
sagatavošanā izmantoti materiāli un priekšmeti no
Latvijas Nacionālās bibliotēkas, LU Akadēmiskās bibliotēkas, Rīgas
Vēstures un kuģniecības muzeja, Ogres Vēstures un mākslas
muzeja, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja, Latvijas dzelzceļa vēstures
muzeja, Krievijas Oktobra dzelzceļa centrālā muzeja
krājumiem, Krievijas Nacionālās bibliotēkas, Andra Biedriņa, Andra Dāboliņa, Oļega Galacka, Aigara Kļaviņa,
Alda Lapiņa, Līgas Līces, Daiņa Puncula, Maigas Sproģes,
Alfrēda Straumes, Franča Drukas privātkolekcijām.
Par atbalstu izstādes iekārtošanas procesā īpaša pateicība Ainai
Bukovskai, Andim Dandēnam, Līgai Līcei, Kristīnei Pētersonei-Mačukānei,
Edijam Mihelsonam, Pjotram Sokolovam, Voldemāram Šteinbergam,
Aijai Vilciņai, LDz Apsardzei.
Izstādei sagatavota arī grāmata-katalogs,
kura māksliniecisko noformējumu veidojusi Arta Jaunarāja.
Tajā apskatāmi izstādē eksponētie priekšmeti un
materiāli, kas caurvij stāstu par dzelzceļa ietekmi
uz Latvijas dzīvi. Grāmata izdota izdevniecībā
Jumava. To var iegādāties muzejā, cena 8,00 Ls.
|
