• Rīga
  • Jelgava

Darba laiks 

Otrdien
10:00 - 17:00
Trešdien
10:00 - 17:00
Ceturtdien 
10:00 - 20:00
Piektdien 
10:00 - 17:00
Sestdien 
10:00 - 17:00
 Pirmdien
 Svētdien
slēgts

Ieejas maksa

Studentiem, pensionāriem
€1.00
Pieaugušiem
€2.50
Ekskursija LV (10-30 pers)
€7.50
Ekskursija ENG, RU (10-30 pers)
€15.00
 
Skolēniem, ICOM biedriem, muzeju darbiniekiem, personām ar īpašām vajadzībām un viņu pavadoņiem, LDz darbiniekiem
 
bez maksas
Bērniem līdz 6 g.v.

Kā mūs atrast

Uzvaras bulv. 2A, Pārdaugava

Muzejs atrodas tikai dažu minūšu gājienā no Vecrīgas

Sabiedriskā transporta pietura:  Nacionālā bibliotēka

 

Darba laiks

   
Trešdien 10:00 - 17:00
Ceturtdien 11:00 - 19:00
Piektdien 10:00 - 17:00
Sestdien 10:00 - 17:00
 

 

 

 

Ieejas maksa

Studentiem, pensionāriem €0.80
Pieaugušiem €1.50
Ekskursija LV (10-30 pers) €5.00
Ekskursija ENG, RU (10-30 pers) €15.00
Bērniem, skolēniem, ICOM biedriem, LDZ darbiniekiem, personām ar īpašām vajadzībām un viņu pavadoņiem
Bez maksas

Kā mūs atrast

Stacijas iela 3, Jelgava

Muzejs atrodas līdzās  Jelgavas dzelzceļa stacijas laukumam

Vēstures fakti

20.gs.30.gados Latvijā populāri bija tūristu vilcieni - īpaši organizētas ekskursijas pa Latvijas skaistākajām vietām. Brauciens parasti tika veidots kā vesela izklaides programma. Īpaša piedeva tūristu vilcienos bija deju vagons, tādēļ tautā tos mēdza saukt par “ceļojošajiem dānsingiem”.
Vilcienu saraksti sākotnēji bija tikai nelielas reklāmas lapiņas. Sazarojoties dzelzceļu tīklam, ceļotājam bija grūti atrast vajadzīgo informāciju. Georgs Bredšovs Anglijā izdeva pirmo apvienoto dažādu dzelzceļu sarakstu grāmatiņu.
Latvijā vienlaicīgi ir bijuši 5 dažādi sliežu platumi: L jeb Lauku (600 mm), P jeb Pievedceļu (750 mm), M jeb Metra (1000 mm) šaursliežu dzelzceļi un N jeb Eiropas standarta (1435mm) un K jeb Krievu platuma (1524 mm) dzelzceļi.
1939. gadā Latvijas dzelzceļi bija lielākā valsts iestāde ar 13,4 tk darbiniekiem, tā kustamās un nekustamās mantas kopvērtība sasniedza 9 % no visas tautsaimniecības. Kopējais ekspluatējamais valsts sliežu ceļu garums 1939. gadā bija 3223 km ar 497 pieturas punktiem un stacijām.
1924.gadā Rīgā, Kalpaka postenī ierīkoja pirmo Baltijas valstīs pārmiju un signālu elektriskās centralizācijas iekārtu, kas nodrošināja aptuveni 600 vilcienu caurlaidi diennaktī, vienlaikus pārraugot 33 pārmijas un 17 semaforus.
Pirmais Latvijā ekspluatētais sliežu ceļš Rītupe – Daugavpils (1860) bija Sanktpēterburgas - Varšavas dzelzceļa posms. Taču par Latvijas dzelzceļu tīkla izveides aizsākumu uzskatāma līnija Rīga - Daugavpils (toreiz Dinaburga), atklāta 1861.gadā.
1928. gada 28.maijā Latvijas dzelzceļi saņēma Vācijā pasūtītās 3 Tk sērijas lokomotīves, tas bija aizsākums lokomotīvju parka atjaunošanai . Līdz 1940. gadam uzņēmums iegādājās, vai uzbūvēja galvenajās dzelzceļu darbnīcās 73 lokomotīves, mazāk noslogotu līniju satiksmē sāka izmantot motorvagonus, sliežu autobusus un lokotraktorus.
Līdz dzelzceļu attīstībai cilvēki dzīvoja pēc vietējā jeb saules laika. 19. gs. vidū par dzelzceļa un telegrāfa laika skaitīšanas atskaites punktu kļuva Sanktpēterburgas laiks. Aprēķina formula To + Δ. To - Griničas laiks, Δ - Carskoje Selo dzelzceļa stacijas platuma grādi, pārrēķināti stundās un minūtēs.
Rīgā 20.gs. sākumā bija divi lieli vagonu būvēšanas uzņēmumi: “Krievu–Baltijas vagonu fabrika” (Russo-Balt) (1869) un A/s “Fenikss” (1895), Tajos būvēja ne tikai pasažieru un preču vagonus, bet arī automobiļus un pat lidmašīnas.
Latvijā pirmais derīgo izrakteņu pārvadāšanai būvētais dzelzceļš (1000 m platums) 19. gadsimta otrajā pusē izbūvēts starp Salaspils staciju un J.Celmam un P. Bēmam piederošajām ģipšakmens raktuvēm. Darbojās līdz 1965. gadam.