• Rīga
  • Jelgava

Darba laiks

Otrdien 10:00 - 17:00
Trešdien 10:00 - 17:00
Ceturtdien 10:00 - 20:00
Piektdien 10:00 - 17:00
Sestdien 10:00 - 17:00
   

Biļešu info 

studenti, pensionāri

€1.00

Pieaugušie

€2.50

Ekskursija latv.val. (< 10 pers)

€7.50

Ekskursija svešval. (< 10 pers)

€15.00

Skolēniem, invalīdiem un viņu pavadoņiem, LDZ un muzeju darbiniekiem, ICOM biedriem

Bez maksas

 

 

Kā mūs atrast

Uzvaras bulv. 2A, Pārdaugavā,

5 minūšu attālumā no Vecrīgas.

Sabiedriskā transporta pietura:  Nacionālā bibliotēka

 

Darba laiks

Trešdien 10:00 - 17:00
Ceturtdien 11:00 - 19:00
Piektdien 10:00 - 17:00
Sestdien 10:00 - 17:00
   

 

Biļešu info

Studenti, pensionāri €0.80
Pieaugušie €1.50
Ekskursija latv.val. (< 10 pers) €5.00
Ekskursija svešval. (< 10 pers) €15.00
Skolēniem, invalīdiem un viņu pavadoņiem, LDZ un muzeju darbiniekiem, ICOM biedriem.
Bez maksas

Kā mūs atrast

Stacijas iela 3,

Koka ēkā līdzās Jelgavas stacijas laukumam.

Vēstures fakti

Latvijā vienlaicīgi ir bijuši 5 dažādi sliežu platumi: L jeb Lauku (600 mm), P jeb Pievedceļu (750 mm), M jeb Metra (1000 mm) šaursliežu dzelzceļi un N jeb Eiropas standarta (1435mm) un K jeb Krievu platuma (1524 mm) dzelzceļi.
1924.gadā Rīgā, Kalpaka postenī ierīkoja pirmo Baltijas valstīs pārmiju un signālu elektriskās centralizācijas iekārtu, kas nodrošināja aptuveni 600 vilcienu caurlaidi diennaktī, vienlaikus pārraugot 33 pārmijas un 17 semaforus.
1928. gada 28.maijā Latvijas dzelzceļi saņēma Vācijā pasūtītās 3 Tk sērijas lokomotīves, tas bija aizsākums lokomotīvju parka atjaunošanai . Līdz 1940. gadam uzņēmums iegādājās, vai uzbūvēja galvenajās dzelzceļu darbnīcās 73 lokomotīves, mazāk noslogotu līniju satiksmē sāka izmantot motorvagonus, sliežu autobusus un lokotraktorus.
1939. gadā Latvijas dzelzceļi bija lielākā valsts iestāde ar 13,4 tk darbiniekiem, tā kustamās un nekustamās mantas kopvērtība sasniedza 9 % no visas tautsaimniecības. Kopējais ekspluatējamais valsts sliežu ceļu garums 1939. gadā bija 3223 km ar 497 pieturas punktiem un stacijām.
Rīgā 20.gs. sākumā bija divi lieli vagonu būvēšanas uzņēmumi: “Krievu–Baltijas vagonu fabrika” (Russo-Balt) (1869) un A/s “Fenikss” (1895), Tajos būvēja ne tikai pasažieru un preču vagonus, bet arī automobiļus un pat lidmašīnas.
Pirmais Latvijā ekspluatētais sliežu ceļš Rītupe – Daugavpils (1860) bija Sanktpēterburgas - Varšavas dzelzceļa posms. Taču par Latvijas dzelzceļu tīkla izveides aizsākumu uzskatāma līnija Rīga - Daugavpils (toreiz Dinaburga), atklāta 1861.gadā.
Latvijā pirmais derīgo izrakteņu pārvadāšanai būvētais dzelzceļš (1000 m platums) 19. gadsimta otrajā pusē izbūvēts starp Salaspils staciju un J.Celmam un P. Bēmam piederošajām ģipšakmens raktuvēm. Darbojās līdz 1965. gadam.
Vilcienu saraksti sākotnēji bija tikai nelielas reklāmas lapiņas. Sazarojoties dzelzceļu tīklam, ceļotājam bija grūti atrast vajadzīgo informāciju. Georgs Bredšovs Anglijā izdeva pirmo apvienoto dažādu dzelzceļu sarakstu grāmatiņu.
Līdz dzelzceļu attīstībai cilvēki dzīvoja pēc vietējā jeb saules laika. 19. gs. vidū par dzelzceļa un telegrāfa laika skaitīšanas atskaites punktu kļuva Sanktpēterburgas laiks. Aprēķina formula To + Δ. To - Griničas laiks, Δ - Carskoje Selo dzelzceļa stacijas platuma grādi, pārrēķināti stundās un minūtēs.
20.gs.30.gados Latvijā populāri bija tūristu vilcieni - īpaši organizētas ekskursijas pa Latvijas skaistākajām vietām. Brauciens parasti tika veidots kā vesela izklaides programma. Īpaša piedeva tūristu vilcienos bija deju vagons, tādēļ tautā tos mēdza saukt par “ceļojošajiem dānsingiem”.